Latviju pārņēmusi skumjas ziņas… Mūžībā devusies ļoti atpazīstama māksliniece

Diemžēl, bet Latviju pārņēmusi skumja sēru vēsts, jo mūžībā devusies ļoti labi zināma un atpazīstama māksliniece, diemžēl, bet viss varēja izvērsties savādāk un tūlīt sapratīsiet kāpēc!

Kad cilvēks dodas mūžībā, viņa fiziskais ķermenis pārtrauc funkcionēt. Atkarībā no cilvēka ticības un kultūras tradīcijām, tālākais notikums var atšķirties. Piemēram, dažādas reliģiskās pārliecības paredz, ka dvēsele vai garīgais elements pāriet uz citu pasauli vai iet prom no fiziskā ķermeņa, turpinot savu garīgo ceļu.

Dažādās kultūrās un reliģijās pastāv dažādi rituāli un ceremonijas, kuras tiek veiktas, lai atvadītos no m***šā un nodrošinātu viņa pāreju uz nākamo dzīvi vai mūžību.

Sociālajā un emocionālajā līmenī cilvēku aiziešana mūžībā parasti rada sēru un sēru procesus, kur cilvēki atvadās no mi***ā un saskaņā ar saviem uzskatiem un ticību apstrādā sāpes un zaudējumu.

Vai uzskati, ka tas ir normāli, ja Latvijā kāds saņem tik lielu pensiju?

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) paziņoja par nozīmīgas latviešu mākslinieces un grafiķes Baņutas Ancānes aiziešanu.

Baņuta Ancāne savā mākslā izmantojusi dažādas tehnikas, tai skaitā grafiku, ofortu un litogrāfiju, kā arī bijusi iesaistīta grāmatu grafikā. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem viņa galvenokārt koncentrējusies uz pasteļa un akvareļa glezniecību, kā arī fotogrāfiju. Viņas mākslā bieži sastopami portreti, klusās dabas un ainavas, kā arī figūru un reliģisko kompozīciju darbi.

Pabeidzot Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu 1967. gadā, Baņuta Ancāne sāka strādāt Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Mākslas fonda (tagadējais Latvijas Mākslinieku savienības muzejs) Eksperimentālajā estampu darbnīcā, turpinot darboties kopš 1968. gada.

Baņuta Ancāne bija pedagoģe Latvijas Mākslas akadēmijas Sagatavošanas kursu laikā no 1973. līdz 1977. gadam un Rīgas Tehniskās universitātes bijušās Celtniecības fakultātes Arhitektūras katedrā no 1976. gada.

Māksliniece Baņuta Ancāne rīkoja gan personālizstādes, gan nelielas grupu izstādes, kā arī veidoja ilustrācijas grāmatām. Viņas mākslas darbi guvuši atzinību un ir apbalvoti ar vairākiem nozīmīgiem apbalvojumiem.

Baņutas Ancānes mākslas darbiem veltītā grāmata “Baņuta Ancāne” (2003), kuras sastādītāja ir Rita Šmagre-Žīgure un dizains veikts Ģirta Muižnieka vadībā, piedāvā iespēju iepazīties ar mākslinieces daiļradi. Grāmata iznāca izdevumā “Neputns”.

Baņutas Ancānes atvadīšanās notiks 2024. gada 29. aprīlī plkst. 15.00 Rīgas kremācijas centrā, Lielajā zālē.

Leave a Comment