Vaicāts par dzīves grūtākajiem 10 gadiem, Dreģe sacīja: “Man šie 10 gadi organiski bija zināšanu pieaugums un zināšanu bagātināšana. Var salīdzināt ar kāpšanu kalnā.” Šneidere mīlēja teikt: “Jaunībā es dzīvoju starp ģēnijiem un to neapzinājos.”
Viņa turpināja: ”Tiešām, kad man jāatceras, kā tas viss sākās uz Dailes teātra skatuves, kad mani kolēģi un partneri, kas vēlāk kļuva par mūsu skolotājiem, kad es strādāju ar viņiem, kad es viņus meklēju, es domāju, ka viņi ir fantastiski cilvēki…”.
“Kas ir nabadzībā audzis, badā, ka ir daudzbērnu ģimenē, kas iemācījies sadalīt to vienu kumosiņu uz visu ģimeni, to vienu oliņu uz daudzām, ļoti daudzām mutēm, un šī neticība nāk jau no bērnības,” aktrise stāsta, atminoties savas mammas vārdus,
“Es esot p.ē.c.k.a.r.a notikumus vienmēr tādās jokainās un smieklīgās etīdēs atspēlējusi, un mamma vienmēr man teica: “Tā mums būs aktrise!” Viņas pareģojums piepildījās.”
Aktrisei tika vaicāts, kuri ir viņas mūža svarīgākie cilvēki?
Protams, tie ir vecāki, kas mani ir izauklējuši, ar mammas prasmēm un ticību izglābuši, izskolojuši. Mana lielā ģimene. Mani skolotāji. Neaizmirstama savā nozīmīgumā man ir cienījamā Eduarda Smiļģa personība. Un saviem brīnišķīgajiem partneriem es varētu līdz pēdējam elpas vilcienam teikt paldies.
Lasi vēl: Aizsaulē devies cienījams aktieris; viņš aizgāja dienu pēc savas 50. dzimšanas dienas
Leģendārā Dailes teātra aktrise un neskaitāmu kino lomu zvaigzne jau mazāk kā pēc mēneša svinēs savu 86.gadu jubileju. No sirds novēlam stipru veselību!
