Latviešu aktierim vecumdienās jāpiestrādā par apsargu, lai savilktu galus – tas raisa diskusijas sabiedrībā

Vērdiņš uzņēmās apsardzes darbu jau 2005.gadā, viņš toreiz vēl strādāja Dailes teātrī un meklēja iespējas papildu ienākumu iegūšanai.

Viņš visus šos gadus par pasargu strādājis dažādās vietās, ieskaitot Labklājības un Ārlietu ministrijas , kā arī Doma baznīcas restaurācijas laikā. Viņš arī uzraudzīja sporta laukumu Vecmīlgrāvī un ostu. Šobrīd viņš strādā kā apsardzes darbinieks Rīgas Stradiņa universitātes fakultātē.

Runājot par apsardzes nozares finansiālo pusi, Vērdiņš norāda, ka, lai arī tur nav milzīgu ienākumu, tomēr strādāt ir labāk nekā nestrādāt, ja tikai ir vēlme, enerģija un iespēja to darīt. Protams, darbs apsardzē un pensija kopā nodrošina vieglāku dzīvi.

Tomēr sabiedrība ir neizpratnē, kāpēc aktierim tik sirmā vecumā vēl ir jāstrādā:

“Lieks atgādinājums tam, ka kultūras jomas darbiniek ir viena no neaizsargātākajām grupām. Viņu algas un nodokļu iemaksas ir tik zems, ka pensijas sanāk nepieklājīgi mazas,” raksta Aina.

“Nav normāli, ka cilvēkiem Latvijā tik sirmā vecumā vēl jāstrādā algots darbs, lai savilktu galus,” raksta Rihards.