Faktori, kas izraisa iesnas – saaukstēšanās, gripa, telpās iegūtas alerģijas un deguna blakusdobumu infekcijas –, īpaši izplatīti ir tieši drēgnajā rudenī un ziemā. Tomēr ne vienmēr ir viegli noteikt, kas tieši ir iesnu rašanās cēlonis.
Ja tā ir parasta augšējo elpošanas ceļu infekcija, gripa vai cits vīruss, izdalījumi no deguna parasti ir caurspīdīgi un ūdeņaini. Tādos gadījumos raksturīgie blakussimptomi ir klepus, galvassāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, kakla un muskuļu sāpes.
Arī tad, ja deguna nosprostošanos izraisījusi alerģiska reakcija, izdalījumi būs caurspīdīgi un ūdeņaini, taču papildus būs uzkrītoši bieža šķaudīšana un acu nieze. Savukārt deguna dobumu infekcijas gadījumos izdalījumi no deguna ir biezi, duļķaini, dzeltenīgi zaļi, bet raksturīgās blakusparādības ir sāpes ap acīm un vaigukauliem.
Ārstēšanās un profilakse
Kad precizēti iesnu cēloņi, jānoskaidro, kā vislabāk no tiem izārstēties. Ja radies iekaisums deguna dobumos, noteikti jādodas pie ārsta, jo tā var būt bakteriāla infekcija, kas jāārstē ar antibiotikām. Bet, ja piemeklējušas parastās iesnas vai gripa, slimībai jāļauj ritēt savu gaitu.
Nepatīkamos simptomus degunā var mēģināt atvieglot ar aptiekās nopērkamiem pretiesnu līdzekļiem.
Pret alerģijām jālieto antihistamīna preparāti un jācenšas izvairīties no saskares ar alergēniem, piemēram, putekļiem vai pelējumu.
Lai novērstu deguna nosprostošanos, jāparūpējas par gaisa mitrināšanu mājās – to var darīt ar īpašu gaisa mitrinātāju vai arī izsmidzinot telpā sālsūdeni.