Lāčplēša dienā, 11.novembrī šo dzīvi pametusi latviešu aktrise un rakstniece

Lāčplēša dienā, 11.novembrī šo dzīvi pametusi latviešu aktrise un rakstniece. Viņas mūžs ir bijis ļoti spilgts un bagātiem panākumiem piepildīs. 

Kas notiek ja aizgājējs parādās sapnī?

Un, ja sapnī rodas nepatikšanas tam, kurš vēro šo sapni, tas norāda, ka mirusī persona cenšas brīdināt dzīvos no briesmām. Šādu sapņu interpretācija ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, no tā, ko mirušais saka sapnī, kā viņš uzvedas.

Aizsaulē devusies aktrise un rakstniece Mudīte Šneidere.

Šneidere veltīja savu dzīvi Dailes teātrim, strādājot tur no 1955. līdz 1995. gadam, un šis teātris bija viņas vienīgā pastāvīgā darbavieta.

Jau 1957. gadā Šneidere ieguva publikas un kritiķu atzinību, spēlējot divas galvenās lomas – Leldi Eduarda Smiļģa atjaunotajā Raiņa izrādē “Spēlēju, dancoju” un Sandru Ventas Vīgantes darbā “Palmas zaļo vienmēr”, ko režisēja Felicitas Ertner.

Turpmākajos skatuves gadiem sekoja Šneideres ievērības cienīgi un pārliecinoši tēli, rādot augsti profesionālu darbu ar pilnu atdevi un atbildības sajūtu, iekļaujoties režisoru vīzijā.

Kopš 2000. gada Šneideres dzīves ceļš, kas bija veltīts Dailes teātrim, sāka jaunu posmu, jo viņa sāka rakstīt grāmatas. Viņas darbi “Antra”, “Lilita Bērziņa. Dēļ tavu acu liesmām” un “Eduards Smiļģis. Trejgalv’s” atspoguļo viņas redzēto, izjusto un piedzīvoto, padarot to par vērtīgu literāru mantojumu.

Lasi vēl: Šodien atvadās no 4 mēnešus vecās meitenītes Luīzes – pazudušās Annas meitiņas

Šneideres autortiesības ietver arī grāmatu par viņas dzīvesbiedru, izcilu aktieri Hariju Liepiņu, kā arī vairākas citas literāras darbības. Viņas personiskais un tiešais stāstījums sniedz būtisku ieguldījumu latviešu teātra vēsturē.

Tas visskumjākais brīdis, kad mīļa sirds
Uz mūžu mūžiem pārtrūkst un stājas,
Tad zvaigznes pie debesīm asarās mirkst
Un tukšas kā klajums kļūst mājas.

Visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem!