Mana mamma jau bērnībā man teica: “Laime mīl klusumu.” Viņa arī mīlēja teikt, ka no mājas nedrīkst iznest atkritumus. Tāpēc man bija stingri aizliegts dalīties ar citiem bērniem pagalmā par to, kas notiek mūsu ģimenē.
Atceros, kā reiz pastāstīju saviem draugiem, ka mamma un tētis bija ļoti sastrīdējušies. Kad par to uzzināja kaimiņi, es saņēmu vislielāko triecienu. Tagad es vairs neesmu bērns un labi saprotu savu mammu. Un tas notiek, neskatoties uz to, ka pirms dažiem gadu desmitiem nebija sociālo tīklu. Mūsdienās ir ierasts dalīties ar visu! Ir pat sociālo tīklu meklēšana pēc sejas fotogrāfijas, vai varat iedomāties?
Nofotografējiet cilvēku uz ielas, un jums ir pieejami dati. Mūsdienās pat amatieris var viegli atrast visu nepieciešamo informāciju, jums nav jābūt aģentam 007. Vārds, vecums, kur viņi dzīvo, ar ko viņi aizraujas un kas viņus interesē. Un ko vēl jūs varat uzzināt no sociālajiem tīkliem? Jebko. Jo tagad ir ierasts afišēt visu.
Ko par sociālo tīklu lietošanu domā baznīca
Tas nenozīmē, ka baznīca ir pret internetu. Pat Romas pāvestam ir sava lapa Instagram. Tomēr jūs tur neatradīsiet neko personisku par pāvestu Francisku. Tā ir baznīcas pamatziņa: visam personīgajam ir jāpaliek aiz durvīm. Un lūk, ko par to domā priesteris Pēteris Gurjanovs:
“Patiesi laimīgs cilvēks nekad neatklās savu privāto dzīvi citiem un neizgaismos savu ģimenes dzīvi. Galu galā, kāpēc to darīt? Tikai tādēļ, lai izraisītu citu cilvēku sajūsmu vai skaudību. Bet, ja cilvēks ir patiesi laimīgs, viņam nerūp citu cilvēku viedoklis – vai viņi ir mūsu tiesneši? Diemžēl mūsdienās dzīšanās pēc komentāriem un “patīk” ir kļuvusi par īstu atkarību. Cilvēki to dara, lai apmierinātu savu ego, un lepnība ir grēks. Tāpēc nekad nedalieties ar savas ģimenes dzīves detaļām, īpaši sociālajos tīklos.”
Ir grūti nepiekrist, ka sociālajos medijos mēs patiešām vēlamies, lai citi atzīmē ar “patīk” mūsu bildes un ierakstus. Mēs izvēlamies labākās fotogrāfijas, rediģējam tās, pat likvidējam pūtītes un krunciņas. Nedod Dievs, lai kāds pamanītu pumpu uz jūsu deguna vai nekārtību jūsu garderobē.
Godīgi sakot, cilvēki sociālajos medijos cenšas izskatīties daudz labāki, nekā viņi ir patiesībā. Tā, iespējams, ir mūsu cilvēciskā daba, mēs neko nevaram darīt. Taču psihologi jau ir sākuši celt trauksmi.
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā!