Dārzs, pagalms – tā ir vieta, kur mitinās ne tikai paši dārzkopji, bet papildus mums šajos zemes gabalos mīt kukaiņi – daļu no tiem mēs atzīstam par noderīgiem un labprātīgi „atļaujam” tiem dzīvot līdzās, bet…
Krietni vairāk ir tādu, kurus gribētos neredzēt ne acīs, ne tuvumā. Skaitliski noteikti vairāk – jo šajā nevēlamo sarakstā iekļūst arī skudras, bet tās, kā zināms, mēdz dzīvot milzīgās saimēs.
Cīņa ar skudrām. Lamatu receptes
Godīgi sakot, es joprojām nevaru pierast pie domas, ka šie čaklie kukaiņi ir kaitēkļi. Kopš bērnības visās pasakās tie bija centības simbols un tikai pozitīvi tēli – un te nu šāds pārsteigums.
Vai zinājāt, ka zinātnieki ir aprēķinājuši aptuveno skudru daudzumu uz Zemes? Tas ir astronomisks skaitlis – 20 kvadriljoni! Tas ir – 20 miljoni miljardu… Ja šo daudzumu sadalītu vienādi uz visiem cilvēkiem, tad katram no mums sanāktu apmēram 2,5 miljoni skudru! Turklāt kopējā skudru masa ir lielāka par visu zīdītāju un putnu svaru kopā! Un ar tiem mēs mēģinām cīnīties…
Vai skudras tiešām ir tik sliktas
Speciālisti saka – nē. Pat gluži otrādi – ja jums paveicies un jūsu zemes gabalā vispār nav skudru, iespējams, tas nemaz nav tik liels veiksmes stāsts. Zinātniski pierādīts, ka šie kukaiņi nekad nemīt vietās, kur zeme ir piesārņota ar ķīmiskām vielām. Pārbaudiet – varbūt pārāk bieži lietojat ķīmiskos preparātus.
Turklāt, skudras neizvēlas dzīvot vietās, kur gruntsūdeņi ir tuvu virsmai. Tātad skudras ir sava veida indikators tam, cik laba ir jūsu zeme. Starp citu, šo faktu var ņemt vērā arī izvēloties dārza māju iegādei.
Ko vēl labu dara skudras? Viņas ir „augsnes uzirdinātājas” – padara to gaisīgāku un auglīgāku. Turklāt šie kukaiņi aktīvi iznīcina kaitēkļu kāpurus, gliemjus. Pašas savukārt ir barība dažiem putniem.
Tad kur ir kaitējums? Skudras, kas nenogurstoši darbojas pie savu skudru pūžņu labiekārtošanas un cenšas paplašināt dzīves telpu, būtiski bojā mūsu dobes un stādījumus. Bet tas vēl nav viss.
Vislielākā problēma – skudras aktīvi izplata laputis. Protams, viņām nav ļaunu nodomu kaitēt cilvēkiem – laputis tām pašām ir nepieciešamas, jo tās izdala saldo, cukuroto šķidrumu, ko skudras labprāt ēd. Tik ļoti, ka tās burtiski „audzē” laputis kā mājdzīvniekus – pārnēsā no vienas vietas uz citu, izvēloties augus, kurus laputis labprāt ēd, sargā tās no ienaidniekiem, ieskaitot citu skudru kolonijas.
Šāda simbioze noved pie tā, ka laputis ļoti strauji izplatās pa visu zemes gabalu, bojājot kultūraugus. No mūsu viedokļa tas ir tik liels mīnuss, ka skudras uzreiz kļūst par nevēlamiem viesiem.
Pie laputīm jāpievieno arī tas, ka kukaiņi izplata citas problēmas – gan nejauši, bet tomēr. Viņas var pārnēsāt arī augu sēklas. Turklāt, skudras labprāt našķējas ar jauniem asniem un augļiem.
Tātad – būt vai nebūt skudrām? Es uzskatu, ka jāievēro zelta vidusceļš – skudrām nav vietas tur, kur nav vietas laputīm. Tas nozīmē, ka skudru pūžņus noteikti jāizdzīvo ārā no siltumnīcas, zem plūmēm, jāņogām un citās vietās, kur skudras „gana” laputis. Ja skudru pūžņi izposta dobes – līdzīga situācija.
Taču dārzā, kur netiek nodarīts kaitējums, vai puķu dārzā – tur skudras var dzīvot. Protams, katrs saimnieks pats izlemj, kur vēlas un kur ne vēlas redzēt šos kukaiņus.
Kā tad atbrīvoties no skudrām
Ir divi varianti – izmantot gatavus preparātus (efektīvi, bet ar blaknēm), vai ķerties pie tautas līdzekļiem. Ko piedāvā “ķīmija”? Tirgū ir pieejami daudzi rūpnieciski preparāti – vienmēr var atrast kaut ko piemērotu. Personīgi man šis variants nepatīk. Pilnībā neatsakos un arī citus neatturēšu – uzskatu, ka tas ir kā pēdējais līdzeklis. Vēl jo vairāk, ja neplānojat audzēt dārzeņus un nav svarīgi, vai zemē paliek kādas kaitīgas vielas.
Ķīmiskie preparāti satur pesticīdus – tie ir nopietni savienojumi, kas var izraisīt problēmas un pieradumu. Turklāt var ciest arī citi, noderīgi kukaiņi un dzīvnieki. Tāpēc man šī ir smagā artilērija.
Vienkāršāks variants – zaļās ziepes. Tajās ir daudz eļļu, kas laputīm nav piemērotas pārtikā. Jāsagatavo šķīdums un jāsmidzina augi – tad skudrām nebūs ko ēst. Mīnuss – lietus to visu ātri nomazgā.
Tautas metodes
To ir ļoti daudz – agrāk nesapratu, kāpēc cilvēki izgudro tik daudz, ja man, piemēram, lieliski darbojas borskābes metode (par to – tālāk). Vēlāk sapratu – katram darbojas kas cits. Man palīdz, bet kaimiņam – nē. Kāpēc? Nezinu. Bet internetā arī daudz to apstiprina.
Par borskābi. Tā ir spēcīga lieta pret skudrām. Bet vienkārši tāpat viņas to neēdīs – tāpēc jāgatavo “ēdiens” – lamatas. Nepieciešams: 2 vārītas olas, ½ tējk. cukura un ½ tējk. borskābes. Olas sasmalcina, samaisa ar pārējo. Ja nepieciešams, pievieno nedaudz kviešu miltu, lai masa veidojas viendabīga.
No masas veido bumbiņas un izvieto pie pūžņiem, uz skudru ceļiem. Viņas tās labprāt aiznesīs uz savu mītni – olbaltumvielas un cukurs viņām ir vērtīga barība, bet borskābe – “piedeva”, par kuru kukaiņi neko nezina.
Lasi vēl: Garšu zinātne; kāpēc dažus ēdienus mēs mīlam un citus nemaz neēdam
Vēl viens labs risinājums – līmes lamatas
Pieejamas veikalos, bet var izgatavot pašam – pamatā izmanto biezu cukura sīrupu. Kukaiņi vienkārši pie tā pielīp. Mīnuss – nepieciešams daudz lamatu, un ne visas skudras iznāk no pūžņa. Bet dzīvi tas viņām apgrūtinās pamatīgi.
Var arī “pārvietot” pūzni. Der, ja pūznis ir mazs. Jārīkojas naktī, kad skudras guļ. Ar lāpstu uzmanīgi izrok pūzni, liek spainī un aiznes tālu – vislabāk mežā. Svarīgi – jārok pietiekami dziļi, lai paņemtu visu koloniju. Vēl viena visai interesanta metode kā tikt vaļa no skudrām ir pabērt mēslojumu tur kur viņas “grozās” vai sākušas veidot pūzni.
Pavisam vienkārši, es ņēmu parasto Kristalonu. Nav nozīmes zaļo, dzelteno vai sarkano. Neatšķaidītu, tādu kāds viņš ir – sausu, papēru to tur kur viņas dzīvojas un viss. Nākamajā dienā viņu tur vairs nav!
Gan man labi, gan augiem. Uzlejot pēc tam virsū ūdeni tas dod barības vielas augiem. Strādā jau vairākus gadus, pierādīta un pārbaudīta metode. Izmēģini un pārliecinies! Un kā jūs cīnāties ar skudrām? Vai sadzīvojat ar tām mierīgi? Dalieties komentāros!
