Foto: Pixabay
Katram no mums ir pazīstama sajūta, kad viens produkts izraisa sajūsmu un vēlmi to nogaršot atkal, bet cits — asu nepatiku. Noskaidrosim kāpēc tā notiek
Garša ir sarežģīts process, kurā piedalās ne tikai mēles receptori, bet arī mūsu oža, kultūra un pat atmiņas. Šajā rakstā iedziļināsimies garšas zinātnē un noskaidrosim, kas ietekmē mūsu ēdienu izvēli.
Kā veidojas garša? Garša nav tikai sajūta uz mēles. Kad mēs ēdam, procesā iesaistās vairākas organisma sistēmas: garšas, ožas, taustes (ēdiena struktūra) un pat redzes sistēma. Mūsu garšas receptori spēj uztvert piecas galvenās garšas: saldu, sāļu, skābu, rūgtu un umami (piesātināta, “gaļīga” garša). Katrai no šīm kategorijām ir sava funkcija:
-Saldā garša signalizē par cukuru klātbūtni, kas ir enerģijas avots.
-Sāļā garša palīdz organismam uzņemt nepieciešamos minerālus.
-Skābā garša bieži norāda uz C vitamīna klātbūtni.
-Rūgtā garša bieži saistās ar kaitīgām vai neēdamām vielām un tāpēc izraisa dabisku nepatiku.
-Umami palīdz atpazīt olbaltumvielas, kas nepieciešamas šūnu augšanai un atjaunošanai.
Tomēr garšas signālu uztvere ir tikai daļa no kopējā attēla. Ne mazāk svarīgu lomu tajā, vai mums ēdiens patīk vai nē, spēlē arī citi faktori.
Foto: Pixabay
Iedzimtība un garša
Mūsu iedzimtība nosaka daudzus aspektus mūsu garšas izvēlē. Viens no zināmākajiem piemēriem ir reakcija uz rūgtumu. Dažiem cilvēkiem iedzimtība padara viņus jūtīgākus pret noteiktiem rūgtiem savienojumiem, piemēram, feniltiokarbamīdu (PTC). Šiem cilvēkiem kāposti, brokoļi vai kafija var šķist pārāk rūgti un nepatīkami pēc garšas.
Interesanti, ka arī jutība pret saldumu var atšķirties. Daži cilvēki piedzimst ar izteiktāku saldās garšas uztveri, kas padara viņus uzņēmīgākus pret saldo produktu lietošanu. Šādas īpatnības var būt evolūcijas mehānisma rezultāts: dabā saldums bieži tika saistīts ar drošiem un kalorijām bagātiem augļiem, tāpēc organisms iemācījās šos produktus novērtēt.
Ožas loma garšas uztverē
Oža spēlē milzīgu lomu tajā, kā mēs uztveram ēdiena garšu. Patiesībā līdz pat 80% no garšas uztveres ir atkarīgi no ožas receptoriem. Kad mēs košļājam ēdienu, aromātiskās molekulas pa deguna aizmugurējo daļu paceļas uz ožas receptoriem. Tieši tāpēc, kad mums ir aizlikts deguns, ēdiens šķiet mazāk garšīgs.
Aromāts var ne tikai uzlabot garšu, bet arī izraisīt spēcīgas emocijas vai atmiņas. Piemēram, svaigi ceptas maizes smarža var mūs atgriezt bērnībā — brīžos, kad vecmāmiņa cepa maizi. Šādas asociācijas var padarīt dažus produktus pievilcīgākus, bet citus, gluži pretēji, radīt nepatiku.
Foto: Pixabay
Kultūras ietekme uz garšas izvēli
Kultūra un audzināšana ievērojami ietekmē to, kādus produktus mēs izvēlamies. Bērnībā mūsu garšas veidojas vecāku un apkārtējās vides ietekmē. Piemēram, Āzijas kultūrās bieži sastopama mīlestība pret asu un fermentētu pārtiku, kamēr Eiropas valstīs vairāk novērtē krēmīgus un sāļus ēdienus.
Pastāv arī jēdziens “garšas audzināšana”. Bērni var pierast pie noteiktām garšām, ja tās bieži tiek piedāvātas, pat ja sākotnēji tās neizraisa sajūsmu. Piemēram, bērns, kurš no agras bērnības regulāri ēd dārzeņus, visticamāk arī pieaugušā vecumā attieksies pret tiem pozitīvi.
Lasi vēl: Papriku stādīšana soli pa solim – ko darīt, lai iegūtu bagātīgu ražu
Atmiņas un emocionālā saikne ar ēdienu
Ne mazāk svarīgas ir emocionālās saites, ko mēs veidojam ar konkrētiem produktiem. Bieži vien mums patīk tas ēdiens, kas asociējas ar patīkamiem mirkļiem. Piemēram, ja bērnībā mums deva saldumus, lai mierinātu vai apbalvotu, tad pieaugušā vecumā mēs varam just vēlmi pēc saldumiem stresa vai prieka brīžos.
Gluži pretēji — ja mums ir bijusi negatīva pieredze ar kādu produktu, tas var izraisīt riebumu uz gadiem ilgi. Piemēram, ja bērnībā mūs piespieda ēst kādu konkrētu ēdienu, tas var asociēties ar nepatīkamām emocijām un izraisīt noraidījumu arī pēc daudziem gadiem.
Evolūcija un izdzīvošana: kāpēc daži ēdieni šķiet īpaši pievilcīgi
No evolūcijas viedokļa, pārtikas izvēle veidojās izdzīvošanas vajadzībām. Piemēram, mīlestību pret trekniem ēdieniem var izskaidrot ar to, ka tie ir kalorijām bagāti un nodrošina ilgtermiņa enerģiju. Senatnē, kad ēdiens nebija viegli pieejams, mūsu senči centās uzņemt vairāk kaloriju, lai sagatavotos iespējamam trūkumam.
Saldums arī bija nozīmīgs, jo saldie augļi parasti bija droši lietošanai un bagāti ar vitamīniem. Mūsu mīlestība pret saldo ir sava veida “mantojums” no senčiem, kuri izdzīvoja, pateicoties spējai atrast un patērēt saldos augļus.
Savukārt nepatika pret rūgtumu ir aizsargmehānisms, kas palīdzēja izvairīties no toksiskiem augiem un vielām. Lai gan mūsdienās daudzi rūgti produkti (piemēram, kafija vai šokolāde) ir pilnīgi droši, šis mehānisms joprojām mūs ietekmē.
Foto: Pixabay
Kāpēc garšas mainās ar vecumu
Daudzi cilvēki pamana, ka ar gadiem mainās garšas. Bērnībā mums nepatika noteikti produkti, bet pieaugot mēs sākam tos novērtēt. Tas notiek vairāku iemeslu dēļ:
-Garšas receptoru skaita izmaiņas. Ar vecumu mums kļūst mazāk garšas receptoru, kas padara mūs mazāk jūtīgus pret izteiktām garšām, piemēram, rūgtumu.
-Garšas pieredzes attīstība. Gadu gaitā mēs nogaršojam vairāk dažādu ēdienu un kļūstam atvērtāki jauniem garšas veidiem. Mēs arī labāk saprotam, kā produkti sader savā starpā.
-Psiholoģiskas pārmaiņas. Laikam ejot, mūsu skatījums uz ēdienu mainās atkarībā no kultūras, dzīvesveida un zināšanām par dažādu produktu veselīgumu. Piemēram, daudzi pieaugušie sāk vairāk novērtēt zaļos dārzeņus to labvēlīgās ietekmes dēļ uz veselību, pat ja bērnībā tie negaršoja.
Garšas izvēles ir sarežģīts ģenētikas, pieredzes, kultūras un emociju mijiedarbības rezultāts. Mēs mīlam dažus produktus un neciešam citus daudzu dažādu iemeslu dēļ — no iedzimtības līdz personiskām atmiņām. Izpratne par šo zinātni palīdz ne tikai labāk izprast sevi, bet arī atklāt jaunus gastronomiskus baudījumus. Tāpēc nākamreiz, kad brīnīsieties, kāpēc kāds dievina zilo sieru, bet citam tas šķiet nepanesams, atcerieties — garšas zinātne ir daudz dziļāka, nekā šķiet no pirmā acu uzmetiena.
