Cilvēka organisma dzīvības ritmus diktē neredzams “hronometrs”, kuram visa cita starpā pakļaujas arī fiziskā un garīgā aktivitāte, ķermeņa temperatūra, asinsspiediens, hormonu līmenis, gremošanas sistēma, sirds, plaušas, aknas un nieres. Šis laikrādis obligāti ņemams vērā, veicot jebkura veida ārstniecības procedūras.
Jārēķinās ar to, ka tuvāk vakaram kuņģis izdala vairāk kuņģa sulas nekā jebkurā citā diennakts laikā. Tāpēc ne tikai preparātiem, kas novērš pastiprinātu skābes izdalīšanos, bet arī visiem citiem kuņģim paredzētiem līdzekļiem optimāla iedarbība ir vakara stundās. Tas pats attiecas uz medikamentiem, kuru sastāvā ir aspirīns, jo vakarā gļotāda labāk panes acetilsalicilskābes iedarbību.
Arī cilvēkiem, kas slimo ar astmu vai elpceļu kaitēm, zāles vēlamāk lietot vakarā, pretējā gadījumā naktī var notikt saasināšanās vai pat uznākt lēkme.
Asinsspiediens visaugstāko punktu sasniedz dienā, kad aktivitāte ir vislielākā. Toties naktī tas krasi krītas, bet no rīta atkal ceļas (tieši šā iemesla dēļ infarkts lielākoties mēdz notikt no rīta).
Diabēta slimniekiem, lietojot zāles un uzturu, obligāti jāņem vērā, ka visaktīvāk insulīna izdalīšanās notiek no rīta.
Organisma iekšējā pulksteņa ignorēšana nepaliek nesodīta. To pierāda sirdsdarbības traucējumi vai sāpes kuņģī cilvēkam, kurš no šī ritma izkritis, piemēram, pēc tāla pārlidojuma vai bezmiega nakts.
Avots: marketium.ru