Es ieskatījos iepakojumā un biju šausmās. Tur bija mans kombinezons, tikai tas vairs nebija kombinezons, bet kaut kāda nesaprotama pelēka netīra lupata.
Zvanīju Intai un jautāju, kas tas ir?
Viņa sacīja: tas ir tavs kombinezons, esam no tā izauguši, ņem atpakaļ, liels paldies.
Kas tas bija? Joprojām nesaprotu. Nu, tu paņēmi mantu, bet man nevajag tavu šokolādi, valkā to ar prieku, es iedevu no sirds.
Raža plūdīs straumēm: jūlijā avenes nepieciešams aplaistīt ar īpašu mēslojumu
Trešo reizi es saskāros ar cilvēku nepateicību pēc dēla piedzimšanas.
Mēs ar vīru izkrāmējam drēbes no bēniņiem. Kaut kas mazs, kaut kas vecs, vairs nederīgs. Un es šķiroju maisus tieši verandā.
Savācu puikam maisu ar drēbēm, dažas var nēsāt uz bērnudārzu, bet dažas ir tikai mājām. Zvanīju draudzenei, ja vajag, teicu, nāc paņemt maisiņu.
Viņa atnāca, paņēma maisiņu un jautāja:
– Kur tu pārējo liksi? Kas tur ir?
– Nu, šo maisu saturs ir tāds, ka es tos sadedzināšu pirtskrāsnī.
– Vai tu traka, sadedzināt tik labas mantas pirtī? Vai es varu tās paņemt?
– Nu ņem, bet drēbes abos maisos nav īpaši labas, dažas saplīsušas un notraipītas, es norādīju.
– Derēs, viņa sacīja, mājās nav svarīgi, ko bērni valkā.
Paņēma maisiņu, un paldies Dievam.
Pēc mēneša draudzene zvana un jautā.
– Santa, vai tev ir vēl kaut kas, taviem bērniem nevajadzīgs?
Es saku nē, pagaidām nekas, es tev piezvanīšu, kad būs.
– Bet vai no manis dotā nekas nederēja?
– Jā, viss, ko tu iedevi saka, jau ir novazāts un sadedzināts.
– Kādā ziņā novazāts? biju neizpratnē
– Nu uzvilka, panēsāja, bet netīrās drēbes, kas nav jaunas, es vairs nemazgāju, uzreiz sadedzināju, man nav automātiskās veļas mašīnas, bet parastajā “maļutkā” mazgājot, ir tā jāberž, tā jau var bez rokām palikt.
– Kā tu sadedzināji? Tur bija arī labas lietas, kas derēja tavam mazajam puikam nēsāšanai bērnudārzā, bet meitenēm bija baltas blūzes un svārki.
– Ak, kāpēc mazgāt vecas lietas? Man vēl atdos citas drēbes, bet mani bērni neprot valkāt baltu apģērbu, ja uzvelk, tad jau drīz viss ir traipos.
Kā tad tā? Pieaugusi sieviete, bet tik dīvains dzīvesveids?
Es nemazgāju veļu, jo gan jau vēl iedos man citas bērnu drēbes?
Es nespēju to saprast! Varbūt kādam šīs lietas tiešām bija vajadzīgas, bet tu tās uzvilki, sasmērēji un izmeti?
Personīgi es vairs nevēlos atdot savas lietas tiem, kam tās ir nepieciešamas.
Tagad es atdodu tās tikai labiem draugiem, kuri tās izmantos, nevis pārdos, lai nopirktu pudeli, vai izmetīs pēc pirmās uzvilkšanas reizes.
Daži no jums teiks – es atdevu drēbes – un tā nav mana darīšana, ko ar tām darasaņēmēji – un savā ziņā jums būs taisnība, taču, godīgi sakot, es nesaprotu šo attieksmi. Cūciska, godīgi sakot.
Un piekrītu vienai draudzeni, kura saka, ka vairs nevajadzīgās lietas labāk aizvestu uz poligonu vai sadedzinātu, nekā atdotu tādiem indivīdiem, kuri to nevērtē.
Bet kā ar tevi? Vai atdod savas lietas tiem, kam tās nepieciešamas? Un vai pieņem šādas dāvanas no draugiem? Raksti savas atbildes un viedokļus komentāros, nospied “patīk” un dalies sociālajos tīklos!