Es uzticos kaimiņienei. Un, ja runājam par izmaksām – sarūsējušas naglas neko nemaksā. Ja tādas nav pa rokai, var izmantot parastas naglas, tikai vispirms ielieciet tās ūdens burkā un novietojiet ārā. Pēc aptuveni nedēļas, īpaši ja ūdenim pievienosiet nedaudz sāls, tās būs pārklājušās ar rūsas slāni. Reizēm tieši vienkāršākie risinājumi izrādās efektīvāki nekā visi iespējamie ārzemju brīnumlīdzekļi. Galu galā augsne taču ir mūsu pašu – Latvijas, un augi to sajūt. Tur, kur lietas ir dabiskas, ir arī rezultāts un pateicība.
Es nolēmu pamēģināt Marijas kundzes ieteikto metodi. Šķūnītī atradu burku, pilnu ar vecām naglām – tās bija palikušas pāri no remonta, kad pirms septiņiem gadiem uzliku mājai jumtu. Visas bija jau sarūsējušas – ideālas šim nolūkam. Paņēmu piecpadsmit naglas un devos uz siltumnīcu. Katram tomāta stādam iespraudu vienu naglu – apmēram desmit centimetru attālumā no stumbra, ne pārāk dziļi, apmēram piecu centimetru dziļumā.
Trešajā dienā sāka līt, un šīs lietusgāzes maniem tomātiem nāca tikai par labu. Iespiestās naglas “sāka darboties” – varēja redzēt, ka augsnes krāsa kļūst tumšāka. Lai gan bija tikai aprīļa beigas, jau pēc nedēļas es pamanīju pārmaiņas – tomātu lapas bija kļuvušas koši zaļas, it kā tās būtu nopulētas ar kādu eļļu. Es jums dodu godavārdu – tas tiešām notika.
Tāpēc, ja arī jūsu tomāti piemājas vai vasarnīcas siltumnīcā izstīdz, lapas izskatās bāli vai vienkārši gribas labāku ražu, pamēģiniet šo vienkāršo metodi ar sarūsējušām naglām. Nav uzreiz jāsaprauž naglas visā siltumnīcā – pietiks, ja sāksiet ar dažiem augiem. Rezultātu pamanīsiet paši. Vienkārši atcerieties – nagla jāiesprauž ne tuvāk par desmit centimetriem no auga stumbra. Nagla ne tikai noder mājsaimniecībā, bet arī baro augsni.
Lasi vēl: VID steigšus izsūtīs šiem Latvijas iedzīvotājiem vēstules – skaidrojam kāpēc tik steidzami
Starp citu, šopavasar Marijas kundze pat redīsiem blakus iesprauda mazas sarūsējušas nagliņas. Kad to pieminēju, viņa pasmējās un teica: – Lai redīsi aug ar dzelžainu gribu.
Bet kā ar mani? Es sēžu, dzeru tēju un skatos pa logu. Redzu savu siltumnīcu – tajā notiek dzīve, viss aug un attīstās. Bet turpat aiz žoga ir kaimiņiene Marija – cilvēks, kurš, iespējams, zina vairāk nekā daudzi augstskolu zinātnieki.
Ja jums šis stāsts šķita interesants vai noderīgs, atzīmējiet to ar pozitīvu emocijzīmi un padalieties ar draugiem sociālajos tīklos. Mēs būsim ļoti priecīgi arī par jūsu komentāriem – it īpaši, ja esat aizrautīgs dārzkopis!
