2024. gada 14. maijā pareizticīgie svinēs – aizgājēju piemiņas dienu. Lielākā daļa no mums nesīs dažādas dāvanas, tostarp ziedus, uz savu aizgājēju radinieku un draugu kapiem.
Kuras no tām – dzīvas vai plastmasas – ir piemērotas šajā dienā kapsētā un atbilst šo svētku tradīcijām?
Ir vērts atcerēties, ka Radoņica sākotnēji bija pagānu svētki. Tie iezīmēja pavasara sākumu, un senču piemiņas godināšana nozīmīgā agrārā kalendāra periodā palīdzēja saņemt viņu svētību un palīdzību zemes lietās.
Tajā laikā bija izplatīts uzskats, ka pēc aiziešanas cilvēka dvēsele paceļas pie dieviem un pārceļas uz viņsaules valstību. Tā kā mūsu senčiem kapsēta bija sakrāla vieta, kur dzīvo pasaule satikās ar aizgājēju pasauli, viņi tur devās apciemot savus radiniekus.
Etiķete bija obligāta: netrokšņot, nesacelt jautrību, ņemt līdzi nelielas dāvanas, jo īpaši ēdienu un dzērienu.
Radoņica ieguva jaunu nozīmi tikai pēc kristietības ienākšanas. Pareizticīgā baznīca saka, ka visi ticīgie nemirst, bet dzīvo Kungā.
Dieva Dēls Jēzus Kristus ar savu augšāmcelšanos uzvarēja bojā iešanu, un tagad ikvienam ticīgajam tiks dāvāta mūžīgā dzīvība. Un tomēr svētku pagāniskie elementi turpina dzīvot.
Tajā pašā laikā, kā atzīmē vēsturnieki, 19. gadsimtā ziedus uz kapiem nelika. Zemnieku kārtas pārstāvji pie krusta piesēja jaunu rušņiku (jeb dvielim līdzīgu priekšmetu), apklāja kapiņu ar jaunu velēnu, uzbēra svaigas smiltis, dažkārt krusta virspusē uzbēra melnzemi.
Bet muižnieki dažkārt pie kapu pieminekļa piekarināja ar metālu apgleznotus vainagus.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
