Kā uzzināt, kā cilvēki pret jums patiesībā izturas: psihologa Mihaila Litvaka atbilde

6. “Jo mazāk jūs uzticaties, jo izsmalcinātāk jūs tiksiet maldināts”

Mēs mēdzam neuzticēties apkārtējiem cilvēkiem, un tas var būt auglīga augsne izsmalcinātām krāpšanas formām. Pastāvīga vēlme saskatīt apkārtējos cilvēkus kā potenciālus krāpniekus rada spriedzes un pārpratumu atmosfēru, tāpēc pārlieku liela neuzticība ir bīstama.

Savstarpēja uzticēšanās, kā uzskata Litvaks, ir veselīgu attiecību atslēga. Kad mēs atveramies uzticīgai komunikācijai un jau sākotnēji spējam saskatīt cilvēkos labas lietas, mēs radām apstākļus atvērtākai mijiedarbībai. Turpretī pastāvīgas aizdomas un neuzticēšanās var proporcionāli palielināt krāpšanas iespējamību.

Uzticēšanās ir divvirzienu process, un, lai to iegūtu, dažkārt vispirms pašam ir jāizrāda uzticība. Un neaizmirstiet, cik svarīgi ir līdzsvarot piesardzību ar vēlmi ticēt.

 

7. “Ja vēlies, lai tevi mīlētu – dod sev vaļu, neiesaisties citu cilvēku lietās, palīdzi tikai tad, kad tevi lūdz.”

Neiejaucieties nevajadzīgi citu cilvēku dzīvē. Un nedodiet arī nelūgtus padomus. Tas rada uzmācības un personīgo robežu pārkāpšanas sajūtu. Turklāt jūs varat palikt vainīgs visos grēkos.

Psiholoģiski stipri cilvēki paši uzņemas iniciatīvu un lūdz palīdzību, kad tā patiešām ir vajadzīga.

 

8. “Vai vēlaties zināt savu lielāko ienaidnieku? Paskaties spogulī. Dariet visu ar viņu – pārējie izklīdīs.”

Mūsu pašu negatīvās īpašības, kompleksi vai iekšējās bailes bieži kļūst par galveno visu grūtību un konfliktu avotu. Noteikti atmaksājas kritiski un godīgi paskatīties uz sevi.
Būtiskākais ir tas, ka, risinot iekšējos konfliktus, cilvēks ievērojami uzlabo savas dzīves un attiecību kvalitāti. Tiekot galā ar savu “galveno ienaidnieku”, mēs kļūstam pilnvērtīgāki un emocionāli stabilāki.

Darbs pie sevis vienmēr ir atslēga uz harmoniskām attiecībām ar citiem un veiksmīgu dzīvi.

9. “Ja cilvēks nevar pateikt neko labu par sevi, bet grib ko pateikt, viņš sāk runāt sliktas lietas par citiem.”

Cilvēki, kuri izjūt nepilnvērtības vai neapmierinātības sajūtu ar sevi, bieži vien ķeras pie kompensācijas stratēģijām. Tā vietā, lai atzītu savus trūkumus, viņi novirza uzmanību, uzbrūkot citiem un uzsverot viņu kļūdas.

Šāda uzvedība ir mēģinājums radīt viltus pašvērtības sajūtu, pieaugot uz citu cilvēku problēmām.

 

10. “Lai uzzinātu, ko cilvēki par jums domā, pastāstiet viņiem par saviem plāniem un sapņiem. Cilvēks, kurš izjūt pret jums slēptu naidu, tos kritizēs. No otras puses, kāds, kurš vēlas jums vislabāko, pateiks, kā to darīt.”

Šādas situācijas, pēc Mihaila Litvaka domām, var izmantot kā sava veida filtru, lai atklātu citu cilvēku patiesos nodomus.

Kad jūs runājat par saviem plāniem un sapņiem, varat sagaidīt divu veidu reakciju. Pirmais tips ir tie, kuri jūt negatīvu attieksmi pret jums. Viņi var jūs kritizēt, uzsverot jūsu ideju trūkumus vai apšaubot to īstenojamību. Šie cilvēki var pat slēpt savu naidu, taču viņu attieksme izpaužas negatīvos komentāros un sarkastiskās piezīmēs.

Otrs reakcijas veids attiecas uz cilvēkiem, kuri jums no sirds novēl visu to labāko. Viņi jūs atbalstīs, iedvesmos un pat piedāvās savu palīdzību vai padomu.

Interesanti, ko jūs domājat par šiem apgalvojumiem?

Leave a Comment