Riskantā profilakse
Stāsta, kāds pārmēru apzinīgs cilvēks tik centīgi izpildījis vingrojumus acīm, ka atrāvis acs muskuli, kuru pēc tam nācies piešūt.
Zināms arī ne mazums gadījumu, kad iesācēji jogā spējuši aizlikt kājas aiz kakla, “sasieties mezglā”, toties “atsiet” viņus jau nācies slimnīcā. Stāvēšana uz galvas neko labu nedos hipertoniķiem, bet dažādu veidu mugurkaula “grozīšana” – cilvēkiem ar starpskriemeļu disku trūci.
Taču vissliktāk klājas tiem ļaudīm, kuri bez iepriekšējas sagatavotības, bet reizēm tūlīt pat pēc smagas slimības pēkšņi nolemj glābt un stiprināt savu veselību, pievēršoties aktīvai skriešanai, lai tādējādi “aizbēgtu” no kaitēm. Tūkstošiem cilvēku daudzās pasaules valstīs šādas neapdomīgas rīcības rezultātā ir nevis tikuši pie veselības, bet gan “noķēruši” infarktu.
Ņemot to visu vērā, speciālisti nopietni brīdina: cilvēkiem, kuriem veselība nav spīdoša, bet kuri nav raduši skriet, vēlams pievērsties daudz drošākiem fiziskās slodzes veidiem. Tas, piemēram, var būt dozēts ātrs gājiens kājām, peldēšana, vibrovingrojumi pēc akadēmiķa Mikuļina metodes (jānostājas taisni, pēdas paralēli viena otrai. Papēžus paceļ 1 cm augstu no grīdas un strauji ar spēku sit pret grīdu 1 reizi sekundē. Izpilda 1 minūti ar nelielu pārtraukumu pēc 30 sitieniem).
Gadījumā, kad ārsts pret skriešanu neiebilst, jāsāk ir šādi: 10 ātri soļi ar elkoņos saliektām rokām, tad 5–10 soļi skriešus. Divi soļi – ieelpa caur degunu, divi soļi – izelpa caur muti. Pakāpeniski ieelpu un izelpu pagarina līdz 4 soļiem, bet ātrās soļošanas posmus samazina. Vēl nedrīkst aizmirst, ka kāja uz papēdi jāliek iespējami stingrāk.
Arī norūdīties vajag ar prātu
Nepieciešama, protams, ir arī organisma norūdīšana. Taču mesties šajā procesā kā āliņģī nekādā gadījumā nedrīkst. Ļoti daudz cilvēku, īpaši tie, kuriem bijušas kādas hroniskas kaites, ar tādu rīcību savai veselībai nodarījuši milzīgu kaitējumu, bet dažiem medicīna pat bijusi bezspēcīga palīdzēt.
Novājinātiem cilvēkiem, kas sirgst ar sirds, asinsvadu, nieru un citām kaitēm organisma norūdīšana jāsāk ļoti uzmanīgi, soli pa solītim.
Arī fiziski stipram cilvēkam ekstremālas norūdīšanās metodes var izraisīt negatīvu efektu pat tad, ja viņš uzturēšanās laiku ledainā ūdenī palielinājis pa sekundēm. Daudzkārt drošāka metode ir aplaistīšanās ar aukstu ūdeni no spaiņa, taču arī tā nav piemērota visiem. Piemēram, hipertoniķiem strauja perifērisko asinsvadu saraušanās var izprovocēt hipertonisko krīzi.
Savukārt pazemināta asinsspiediena un asinsvadu veģetatīvās distonijas gadījumā krasa ādas atdzišana nereti var izsaukt samaņas zudumu, jo tiek traucēta galvas smadzeņu apasiņošana.
Šādos gadījumos organisma norūdīšanai daudz veselīgāk un drošāk ir izmantot kontrastdušu – vispirms organismu izsildīt, lai asinsvadi paplašinātos, tad aplieties ar aukstu ūdeni, lai tie sašaurinātos. Un tā vairākas reizes pēc kārtas. Procedūru pabeidz ar patīkami vēsu, bet ne karstu vai aukstu ūdeni.