Foto: ekrānuzņēmums
Katru pavasari viss sākas no jauna: stādu izvēle, mokoša sējas termiņu aprēķināšana, labāko sēklu meklēšana… Bet taču gribas, lai dārzs ziedētu pats no sevis, bez sarežģītiem “deju rituāliem”
Daudzi uzskata, ka bez stādiem, siltumnīcām vai plēves segumiem neko prātīgu dārzā no puķēm izaudzēt nevar. Taču ir daudzgadīgie augi, kurus var vienkārši iesēt atklātā augsnē – un tie priecēs ar ziediem daudzus gadus. Tieši par tiem šodien arī būs runa. Taču sējot sēklas tieši augsnē, ir viens nianses. Par to – raksta beigās.
Austrumu magone: skaistums bez piepūles
Kurš gan nav redzējis šos milzīgos, koši sarkanos ziedus, it kā izplēstus no glezniecības audekla? Austrumu magone ir īsts dārza aristokrāts – un pilnīgi neprasīga. Pietiek vien iesēt sēklas pirms ziemas vai agrā pavasarī – un tālāk tā pati visu izdarīs.
Svarīgi zināt: magone mīl spilgtu sauli un vieglu augsni. Ja to iestādīs ēnā, tā gan uzdīgs, bet uzziedēs vien ar pāris nožēlojamiem ziediņiem un sāks augt kā nezāle. Vai tev to vajag? Tātad atceries: saule, drenēta augsne, minimāla kopšana – un tev būs ziedošs meistardarbs puķu dobē.
Lavanda: skaistumam un aromātam
Ja kāds nezina, īstā Provansas lavanda lieliski pārziemo arī mērenajā joslā. Turklāt tā gadiem labi aug vienā vietā, un to var sēt tieši augsnē.
Ja lavandu sēj uz stādiem, tad sēklas ieteicams stratificēt – tas ir viltīgs paņēmiens, kad tās pirms sēšanas uzglabā aukstumā. Bet var ietaupīt laiku (un nervus), vienkārši sējot lavandu rudenī tieši augsnē – sals pats visu paveiks tavā vietā, un pavasarī būs dīgsti.
Foto: ekrānuzņēmums
Rudbēkija: kad gribas ko košu
Turklāt rudbēkija ziedēs jau nākamajā gadā pēc sējas, aug gandrīz jebkurā augsnē un neprasa ne mēslošanu, ne īpašu kopšanu. Vēl tā ir ļoti izturīga, tāpēc, ja tev ir vieta dārzā – pievērs uzmanību rudbēkijai. Vienīgi – ja rudbēkiju iestādīsi ļoti auglīgā augsnē, tā izdzīs tik daudz lapu, ka ziedus zaļajā džungļos vairs neredzēsi.
Ehinācija: ne tikai skaista, bet arī noderīga
Par to, ka ehinācija ir noderīgs augs, domāju, ka zini. Un, ja esi redzējis, kā tā aug, piekritīsi – tā ir arī neticami skaista. Ja tu nepanes lapseņu vai bišu dzēlieniem, uzmanies: augstie, slaidie krūmi ar lieliem rozā vai violetiem ziediem pievilina ne tikai tauriņus.
Lasītāji rakstīja komentāros, ka ehinācija ļoti mīl sauli, bet slikti panes pārstādīšanu. Tāpēc tiešā sēja atklātā augsnē – ideāls variants. Izvēlies saulainu vietu – un tas arī viss. Gadu vēlāk tā uzziedēs, bet pēc tam tikai kuplos.
Foto: ekrānuzņēmums
Karpatu zvaniņš: maigums bez raizēm
Ja gribas ko gaisīgu un vieglu – iestādi Karpatu zvaniņu. Nelieli, kārtīgi krūmiņi ar maigi ziliem, baltiem vai violetiem ziediem lieliski izskatās apmalēs un akmens dārzos.
Vienīgais – šis skaistulis necieš ūdens uzkrāšanos. Ja tev ir mālaina augsne, labāk to padari gaisīgāku ar smiltīm. Pārējais – nekādu problēmu. Sēj rudenī vai agrā pavasarī un gaidi rezultātu!
Vēl viens nianses: Karpatu zvaniņš tiek uzskatīts par augu, kas plešas. Tāpēc esiet gatavs tam, ka bez pienācīgas kopšanas tas var aizņemt visu puķu dobi.
Foto: ekrānuzņēmums
Gailardia: uguns starp zaļumiem
Gailardiju var dēvēt par “saules uzliesmojumu”. Sarkani-dzeltenie ziedlapiņi kā liesmas deg uz dobes, bet rūpes par šo augu – minimālas.
Daudzi dārzkopji baidās, ka gailardija ir kaprīza. Patiesībā viss ir vienkārši: tai vajadzīga nabadzīga augsne. Jā, ne bagāts melnzemes slānis, bet viegla, maz barības vielu saturoša zeme. Šādos apstākļos tā zied kā traka!
Lasi vēl: Sulīgas, maigas un aromātiskas ribiņas tomātu mērcē, kas burtiski kūst mutē
Akvilēģija: burvīgi strūklaciņas
Kad meita ieraudzīja akvilēģiju mūsu dārzā, viņa jautāja: “Vai tās ir strūklakas?” Tās ziedi patiešām tādi izskatās. Daži uzskata, ka akvilēģijai arī lapas ir dekoratīvas, bet, manuprāt – vienkārši zāle.
Ja gribi, lai akvilēģija priecē daudzus gadus, nodrošini tai nelielu ēnu. Saulē tā arī aug, bet ziedi ātri izbalē. Labāk izvēlēties vietu zem kokiem – un tā jutīsies lieliski. Nākotnē akvilēģija pati izsēsies tuvumā – tikai nejauc to ar nezālēm ravēšanas laikā.
Foto: ekrānuzņēmums
Veronika: slaidums un grācija
Vārpveida veronika – slaidi ziedu vārpiņi zilā, rozā vai baltā krāsā, kas skaisti izceļas puķu dobē. Sēšanai nav nekādu sarežģījumu: pavasarī vai rudenī izbārsti sēklas uz irdenas augsnes, nedaudz apkaisi ar zemi – un viss. Galvenais – nepārspīlē ar mēslojumu: pārāk auglīga augsne padarīs augu “slinku”, un tas dzīs tikai lapas, nevis priecēs ar ziediem.
Astrancija: elegance bez rūpēm. Astrancija ir augs tiem, kas novērtē aristokrātisku atturību. Tās ziedi līdzinās mazām zvaigznītēm un lieliski izskatās puķu stādījumos. Noslēpums – astrancija mīl mitru augsni. Ja tev ir ēnaina vieta, kur nekas negrib augt – pamēģini šo augu. Visticamāk, tas patīkami pārsteigs.
Foto: ekrānuzņēmums
Lupīna: ziedošs dumpinieks
Lupīna ir īsta atradne tiem, kuri vēlas krāšņu ziedēšanu bez piepūles. Tā ne tikai skaista, bet arī uzlabo augsni, piesātinot to ar slāpekli. Galvenais noteikums – nebīties, ja pirmajā gadā tā šķiet vāja. Lupīna spēkus krāj pakāpeniski, bet pēc tam ziedēs tā, ka kaimiņus vel pa gabalu priecēs!! Tāpat kā zvaniņš, arī lupīna ir uzskatāma par “agresoru”.
Kur ir tas nianses?
Daudzas no minētajām puķēm var sēt rudenī – tieši pirms sniega segas. Galvenais – līdz pavasarim neaizmirst, kur tieši sēts, lai nejauši neuzmin vai neuzrok nākotnes dīgstus.
Kā redzi – ne visi daudzgadīgie augi prasa sarežģītu kopšanu. Ir tādi ziedi, kurus var vienkārši iesēt – un tie uzdīgs paši. Galvenais – zināt to īpatnības un izvēlēties pareizo vietu.
