Francijas patērētāji uztraucas par savu nākotni un dzīves līmeni

Jūnijā franču patērētāji uztraucās par nākotni un savu dzīves līmeni, un vairāki no viņiem paredzēja, ka tuvākajā nākotnē varēs ietaupīt mazāk, raksta Euronews.

Francijas patērētāji pirms vēlēšanām joprojām ir piesardzīgi un pesimistiski noskaņoti, liecina INSEE nesen publicētais Francijas patērētāju konfidences ziņojums par jūniju. Šomēnes uzticības līmenis bija 89,5, kas ir zemāks nekā 90,1 maijā un atbilst analītiķu prognozēm.

Tas bija krietni zem ilgtermiņa vidējā rādītāja (100), un patērētāji bija īpaši noraizējušies par dzīves līmeņa perspektīvām, kas jūnijā vēl vairāk samazinājās – līdz -50 no -46 maijā. Turklāt arī to mājsaimniecību skaits, kuras jūnijā bija gatavas veikt lielus pirkumus, samazinājās līdz -33 no -32 maijā.

Arī inflācijas gaidas jūnijā palielinājās līdz -53 (mīnus skaitlis norāda uz uzticības pasliktināšanos, tātad, jo zemāks skaitlis, jo sliktāka uzticība), salīdzinot ar -47iepriekšējā mēnesī. Patērētāji arī sagaida, ka tuvākajā nākotnē varēs ietaupīt mazāk, un nākotnes uzkrājumu veidošanas spējas rādītājs jūnijā samazinājās līdz 7 punktiem, salīdzinot ar 11 punktiem iepriekšējā mēnesī.

Tomēr bažas par bezdarbu šomēnes samazinājās no 27 maijā līdz 25, savukārt nākotnes finansiālās situācijas prognozes bija stabilākas -13 salīdzinājumā ar -14 iepriekšējā mēnesī.

Lai gan pēdējo mēnešu laikā Francijas ekonomikai ir bijuši salīdzinoši labi rādītāji attiecībā uz inflāciju un darba vietu skaita pieaugumu, kā arī salīdzinājumā ar citām lielākajām Eiropas tautsaimniecībām Francijas patērētāji joprojām ir pesimistiski noskaņoti.

Parlamenta vēlēšanas notiks divās kārtās – 30. jūnijā un 7. jūlijā.

Prezidenta Emanuela Makrona lēmums izsludināt ārkārtas vēlēšanas visus pārsteidza, un neskaidrība par to, kas varētu sekot, izraisīja spēcīgu reakciju Francijas finanšu tirgos.

Šī mēneša sākumā tirgus analītiķis Pjero Cingari rakstīja Euronews Business: “Politiskā krīze Francijā, ko izraisīja negaidītie Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti, ir smagi ietekmējusi Eiropas tirgus un izraisījusi peļņas likmju starpību palielināšanos starp valdības obligācijām eiro zonā”.

Jaunākās aptaujas liecina, ka Marinas Lepēnas partija joprojām ir priekšgalā vēlētāju vidū, savukārt kreisā spārna koalīcija “Jaunā Tautas fronte” guvusi lielu atbalstu 18-24 gadus vecu vēlētāju vidū. Šāds scenārijs liecina par novirzīšanos uz galēji ekstrēmām partijām salīdzinājumā ar centriskajām un tirgum draudzīgajām partijām, un trešajā vietā ir prezidenta Emanuela Makrona koalīcija.

Pēc jūnija sākumā notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem banku grupas Intesa Sanpaolo analītiķi Pskāls Lodato un Luka Cigognini komentēja: “Lai gan aizejošais vairākums saglabāja kontroli, ES līmenī nākamā sasaukuma likumdevēja uzmanības centrā būs nevis zaļā un digitālā pāreja, bet gan vairāk rūpniecības un politiskās tēmas. Mēs varam sagaidīt pāreju no liberālas pieejas uz lielāku valsts intervenci ekonomikā.”