Domājot par valsts aizsardzību un sabiedrības drošību, daudzās Eiropas valstīs tiek veikti pasākumi nodokļu palielināšanai, lai segtu augošās izmaksas aizsardzības jomā.
Šāda prakse palīdz valstīm saglabāt stabilitāti un vienlaikus nodrošina resursus svarīgām infrastruktūras un drošības programmām. Iedzīvotājiem tas nereti nozīmē lielāku finansiālo slogu, bet valdībām tas ir instruments ilgtermiņa plānošanā.
Latvijā šobrīd vēl nav veikta plaša mēroga nodokļu palielināšana, tomēr valdības amatpersonas atzīst, ka šādas iespējas tiek rūpīgi izvērtētas. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) nesen TV24 raidījumā „Dienas personība ar Veltu Puriņu” norādīja, ka nodokļu izmaiņas nav izslēgtas, taču tās tiktu ieviestas pakāpeniski un selektīvi, nevis uzreiz visā ekonomiskajā sektorā.
Prioritātes izvēle nodokļu jomā
Vispirms nodokļu palielinājums, visticamāk, skartu konkrētas preču grupas, piemēram, tabaku, alkoholu un azartspēles. Šāda pieeja tiek vērtēta kā mērķtiecīga, jo tā neietekmē ikdienas patēriņu plašākā sabiedrībā, bet vienlaikus sniedz iespēju palielināt valsts ieņēmumus. Tādējādi valdība varētu apvienot sabiedrības drošību ar fiskālo atbildību, radot līdzsvarotu un pārdomātu politiku.
Runājot par inflāciju un strauji augošo dzīves dārdzību, sabiedrībā pieaug satraukums par iespējamām nodokļu izmaiņām. Daudzi iedzīvotāji bažījas, ka papildu nodokļi vēl vairāk ietekmēs ikdienas tēriņus un sašaurinās mājsaimniecību budžetus. Šāda spriedze ir īpaši jūtama, ņemot vērā pēdējo gadu cenu kāpumu pārtikas, energoresursu un citu būtisku preču segmentā.
Premjere Evika Siliņa situāciju raksturo kā rūpīgi izvērtētu: „Ko mūsu Igaunijas kolēģi un daudzas valstis Eiropā dara, lai atbildētu uz drošības izaicinājumiem? Viņi ceļ pievienotās vērtības nodokli. Pie mums tas ir 21%. Šobrīd mēs nevēlamies paaugstināt PVN, bet neizslēdzu, ka atsevišķām preču grupām, piemēram, tabakai un alkoholam, nodokļi varētu tikt palielināti. Tāpat azartspēlēm nodokļa ieviešana varētu notikt ātrāk.”
Selektīva pieeja nodokļu politikā
Šie komentāri liecina par valdības nodomu izvēlēties mērķtiecīgu pieeju nodokļu jomā. Tā vietā, lai celšanas slogu piemērotu visiem, tiek plānots koncentrēties uz specifiskām preču grupām, kas vienlaikus varētu atbalstīt gan valsts budžetu, gan sabiedrības drošību. Šāda stratēģija ļauj saglabāt ekonomisko līdzsvaru un samazināt negatīvo ietekmi uz ikdienas izdevumiem lielākai iedzīvotāju daļai.
Siliņa uzsver, ka budžeta jautājumi ir cieši saistīti ar valsts funkciju nodrošināšanu un sabiedrības drošību. „Ja gribam kaut kur atlaist, tad jādomā, kā to kompensēt,” viņa skaidro. Tas nozīmē, ka jebkādas nodokļu izmaiņas ir jārēķina ne tikai no uzņēmēju iespējamās maksātspējas, bet arī no valsts nepieciešamības nodrošināt stabilu finansējumu svarīgām jomām.
Premjere atgādina, ka valsts budžets veidojas galvenokārt no nodokļiem, ko uzņēmēji maksā Valsts kasē. Tie ir līdzekļi, no kuriem tiek finansētas dažādas sabiedriski nozīmīgas funkcijas – policijas un robežsardzes darbs, valsts aizsardzības spēku uzturēšana, neatkarīgo mediju darbības nodrošināšana, kā arī veselības aprūpes sistēmas un sociālo programmu uzturēšana.
Līdzsvara meklējumi budžeta politikas izvēlē
Tādēļ valdībai jāatrod līdzsvars starp nodokļu sloga mazināšanu un valsts pakalpojumu finansēšanu. Siliņa uzsver, ka tas nav vienkāršs uzdevums – budžeta atvieglošana vienā sektorā var radīt spiedienu citos, kas ietekmē sabiedrības drošību un dzīves kvalitāti. Plānots, ka turpmākie lēmumi tiks pieņemti, rūpīgi izvērtējot gan ekonomiskos, gan sociālos aspektu.
