Tas nozīmē, ka jebkādas nodokļu izmaiņas ir jārēķina ne tikai no uzņēmēju iespējamās maksātspējas un viņu konkurētspējas saglabāšanas.
Bet arī no valsts nepieciešamības nodrošināt stabilu un prognozējamu finansējumu svarīgām nozarēm – veselības aprūpei, izglītībai, drošības struktūrām un sociālajai aizsardzībai. Tikai šādā veidā iespējams saglabāt sabiedrības uzticību un garantēt valsts pamatfunkciju izpildi ilgtermiņā.
Premjere atgādina, ka valsts budžets veidojas galvenokārt no nodokļiem, ko uzņēmēji un iedzīvotāji maksā Valsts kasē, un tieši šie ieņēmumi ir pamats sabiedrības attīstībai.
Tie ir līdzekļi, no kuriem tiek finansētas dažādas sabiedriski nozīmīgas funkcijas – policijas un robežsardzes darbs, valsts aizsardzības spēku uzturēšana, neatkarīgo mediju darbības nodrošināšana, kā arī veselības aprūpes sistēmas un sociālo programmu uzturēšana.
Tāpat no budžeta tiek segtas izmaksas, kas saistītas ar izglītības nodrošināšanu, zinātnes un inovāciju attīstību, kā arī infrastruktūras uzturēšanu un uzlabošanu. Premjere uzsver, ka šis finansējums ir būtisks, lai valsts varētu pildīt savas pamatfunkcijas, nodrošināt iedzīvotāju drošību un labklājību, kā arī saglabāt sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
Vai gribi, lai tekstu papildinu vēl ar piemēriem par investīcijām nākotnē, piemēram, digitālajās tehnoloģijās vai zaļajā enerģijā?
Līdzsvara meklējumi budžeta politikas izvēlē
Tādēļ valdībai jāatrod līdzsvars starp nodokļu sloga mazināšanu un valsts pakalpojumu finansēšanu. Siliņa uzsver, ka tas nav vienkāršs uzdevums – budžeta atvieglošana vienā sektorā var radīt spiedienu citos, kas ietekmē sabiedrības drošību un dzīves kvalitāti. Plānots, ka turpmākie lēmumi tiks pieņemti, rūpīgi izvērtējot gan ekonomiskos, gan sociālos aspektu.
