Laime nav nejaušība, bet gan ikdienas lēmumu rezultāts. Vienkārši ieradumi, kas iestrādāti tavā ikdienā, var būtiski uzlabot tavu pašsajūtu un garastāvokli.
Eksperti atklāj 9 lietas, kas padara ikvienu cilvēku laimīgāku.
Katru dienu veiciet 5 labus darbus
Katru dienu veicot 5 labus darbu, ir vienkāršs, taču spēcīgs veids, kā padarīt savu dzīvi jēgpilnāku, uzlabot garastāvokli un stiprināt attiecības ar citiem. Laipnībai nav jābūt lielai — pat mazi žesti var būtiski mainīt.
Koncentrējieties uz pateicību
Kristīna Nefa, Teksasas Universitātes Ostinas cilvēces un kultūras attīstības asociētā profesore iesaka izveidot sarakstu ar lietām, par kurām esat pateicīgs gan mazām, gan lielām. Pateicība ir pretlīdzeklis stresam. Cilvēks var iestatīt sevi pozitīvākai dienas trajektorijai, ja rītu sākam ar pateicību.
Sajūti dabu katru dienu
Katru dienu dodieties ārā un ļaujiet dabiskajai gaismai, skaņām, smaržām un apkārtnei mazināt stresu un uzlabot garastāvokli. Pētījumi liecina, ka atrašanās dabiskā vidē samazina stresa hormona kortizola līmeni. Pat īsa pastaiga pa parku palīdz atpūsties.
Pārveidojiet negatīvos notikumus, lai atrastu pozitīvus
Sliktas lietas notiek, un tās notiks arī turpmāk. Atzīstiet sāpes, diskomfortu, dusmas un smagi strādājiet, lai mainītu savu skatījumu, atrodot labo savās ikdienas cīņās. Ja jūtaties iestrēdzis savā pesimistiskajā dzīvesveidā, mēģiniet mainīt savu skatījumu un atrast kaut ko neitrālāku par neveiksmēm.
Atbrīvojieties no dusmām, izmantojot līdzjūtību
Ir dabiski justies dusmīgam, kad kāds tevi sāpina. Taču, koncentrējoties uz šīm sāpīgajām sajūtām, mēs nonākam emocionālā purvā, un, mēģinot šīs jūtas atstumt, tās tikai kļūst stiprākas. Ja mēs varam aizstāt šīs negatīvās emocijas ar līdzjūtību, mēs varam attīstīt empātiju, nenoliedzot faktu, ka esat ievainots.
Modelējiet savu nākotni
Nirstiet nākotnē un padomājiet par savu ideālo ģimeni, romantisko un sabiedrisko dzīvi. Tā vietā, lai kavētos pie pagātnes šķēršļiem vai vilšanās, koncentrējieties uz to, kā nākotne var būt gaišāka un būt radošs.
Paņemiet pauzi līdzjūtībai pret sevi
Kad mēs piedzīvojam grūtības vai stresu, paškritika tikai pastiprina sāpes. Mēģiniet to aizstāt ar līdzjūtību pret sevi, izmantojot šo pētnieces Kristīnas Nefas vingrinājumu.
Padomā par kādu sarežģītu vai saspringtu situāciju savā dzīvē un par to, kā tā liek tev justies. Tagad sakiet sev – vai tās ir ciešanas vai sāpes.
Ciešanas ir daļa no dzīves un veids, kā pieņemt, ka esat tāds pats cilvēks kā visi pārējie, un šī sāpīgā situācija nenozīmē, ka ar jums kaut kas nav kārtībā. Tagad uzlieciet rokas uz sirds un sakiet sev kaut ko nomierinošu.
Veiciet digitālo detoksikāciju
Mēģiniet katru dienu vismaz pusstundu atpūsties no savām ierīcēm. Vai arī izdzēsiet lietotni, kas tērē jūsu laiku. Samazinot ekrānā pavadīto laiku, mēs atdodam sev laiku patiesi jēgpilnām aktivitātēm, varam būt klātesoši reālajā dzīvē un izvairīties no vēlmes negatīvi salīdzināt sevi ar citiem.
Humors dzīvē
Humors palielina labsajūtas neirotransmiteru līmeni un samazina fizioloģisko reakciju uz stresu. Nedēļu izveidojiet ieradumu katru vakaru pavadīt dažas minūtes, pierakstot trīs smieklīgas lietas, ko dzirdējāt, redzējāt vai izdarījāt dienas laikā, un paskaidrojiet, kāpēc tās bija smieklīgas.
Pētījumā dalībnieki, kuri nedēļu veica šo vingrinājumu katru vakaru, gandrīz uzreiz pamanīja, ka viņu nomāktība samazinājās, un pat pēc sešiem mēnešiem viņi jutās laimīgāki nekā grupa, kas šo vingrinājumu neveica.
