Eirozonas inflācija jūnijā samazinājās līdz 2,5%, kas atbilst gaidītajam. Beļģijā inflācija sasniedza 10 mēnešu augstāko līmeni, savukārt Vācijā bija vērojams samazinājums, raksta Euronews.
Pēc īslaicīga pieauguma maijā gada inflācijas līmenis eirozonā jūnijā samazinājās, atbilstot ekonomistu gaidām un pastiprinot cerības par iespējamu Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazināšanu.
Saskaņā ar otrdien publicētajiem Eurostat provizoriskajiem aprēķiniem saskaņotais patēriņa cenu indekss eirozonā jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2.5%, nedaudz samazinoties (2.6%). Mēneša izteiksmē inflācija pieauga par 0.2%, saglabājot tādu pašu tempu kā maijā.
Aplūkojot galvenās eirozonas inflācijas sastāvdaļas, jūnijā augstākais gada rādītājs bija pakalpojumu nozarē – 4,1%, kas salīdzinājumā ar maiju nemainījās. Tam sekoja pārtika, alkohols un tabaka – 2.5%, kas ir nedaudz zemāks nekā maijā (2.6%), neenerģijas rūpniecības preces – 0.7%, kas salīdzinājumā ar maiju nemainījās, un enerģija – 0.2%, kas ir zemāks nekā maijā (0.3%).
Izņemot pārtiku un enerģiju, pamatinflācija samazinājās no 2.9% gada laikā maijā līdz 2.8% jūnijā, kas atbilda tirgus gaidām.
No eirozonas dalībvalstīm Beļģijā jūnijā bija vērojama noturīgi augsta inflācija, gada saskaņotajam rādītājam sasniedzot 5.5%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2023. gada augusta. Mēneša izteiksmē inflācija Beļģijā pieauga par 0,5%.
Arī Nīderlandē inflācija pieauga no 2,7% līdz 3,5%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta. Citas valstis, kurās bija vērojams inflācijas kāpums, bija Itālija – no 0,8% gada laikā līdz 0,9%, un Somija – no 0,4% līdz 0,6%, tomēr joprojām krietni zem bloka vidējā līmeņa. Turklāt Latvijā inflācija pieauga no 0% līdz 1,4%, bet Lietuvā – no 0,9% līdz 1%.
Vācijā saskaņotās patēriņa cenas salīdzinājumā ar 2023. gada jūniju pieauga par 2.5%, kas nozīmēja samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo 2.8% līmeni. Francijā inflācija samazinājās no 2,6% gada laikā līdz 2,5%.
Eiropas Centrālās bankas centieni apkarot inflāciju “vēl nav pabeigti”, un politikas veidotājiem ir jāsaglabā modrība, pirmdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.
Uzstājoties pirms Sintrā notiekošā centrālās bankas monetārās politikas foruma, Lagarda minēja, ka nesenie politikas pasākumi palīdzējuši stabilizēt inflācijas gaidas, un paredzams, ka 2025. gada otrajā pusē inflācija ilgtspējīgi atgriezīsies 2% līmenī.
“Mēs joprojām saskaramies ar vairākām neskaidrībām attiecībā uz turpmāko inflāciju,” brīdināja Lagarda, piebilstot, ka politikas veidotājiem būs nepieciešams laiks, lai apkopotu pietiekami daudz datu, kas ļautu būt pārliecinātiem, ka inflācijas mērķa pārsniegšanas riski ir mazināti.
Tirgotāji ir nedaudz palielinājuši ECB procentu likmju samazināšanas septembrī iespējamību, kas tagad tiek lēsta 86 % apmērā. Tirgus dalībnieki prognozē, ka līdz gada beigām procentu likmes kopumā tiks samazinātas par 44 bāzes punktiem, kas liecina par gandrīz divām papildu ECB politikas korekcijām.
Eero kurss attiecībā pret ASV dolāru saruka par 0.2% līdz 1.0716, gatavojoties pārtraukt trīs peļņas sērijas. Eiro zonas valstu obligāciju peļņas likmes pēc inflācijas datiem būtiski nemainījās.