Sofija bija paudusi cerības, ka tā varētu pievienoties ES valūtas zonai nākamā gada vidū, taču tai jāatbilst stingriem ekonomiskajiem kritērijiem, norāda Euronews.
Bulgārija nevar pievienoties eirozonai tās augstās inflācijas dēļ, trešdien savā ziņojumā paziņoja Eiropas Centrālā banka.
Tas izraisīs vilšanos Sofijā, kas vēlas kļūt par 21. eiro valūtas zonas dalībvalsti, neraugoties uz iedzīvotāju bažām, ka tas varētu saasināt cenu kāpumu Balkānu valstī.
“Kopš 2022. gada Eiropas Savienības dalībvalstis, kas nav euro zonas dalībvalstis, ir panākušas ierobežotu progresu ekonomiskajā konverģencē ar euro zonu,” paziņojumā presei norādīja ECB.
Cenas Bulgārijā pieaug par 5,1% gadā, kas ir par 1,8 procentu punktiem vairāk, nekā tām būtu nepieciešams, lai pievienotos valūtas savienībai, norādīja ECB, lai gan piebilda, ka inflācija, visticamāk, “tuvākajos mēnešos pakāpeniski samazināsies”, jo samazināsies piedāvājuma ierobežojumi.
Šodien preses konferencē Bulgārijas premjerministrs Dimitars Glavčevs atzīmēja konstatētos faktus un teica, ka lūgs ES iestādēm veikt turpmāku novērtējumu, tiklīdz valsts būs izpildījusi visus eiro kritērijus.
Kad valstis kļūst par ES dalībvalstīm, tās automātiski nepieslēdzas eiro, bet tiek sagaidīts, ka tās pievienosies eiro, tiklīdz būs izpildījušas juridiskās un ekonomiskās normas, tostarp stabilu valūtas kursu un stabilas valsts finanses.
Vienīgie izņēmumi ir Zviedrija un Dānija, kuras vienojās par politisku un juridisku atteikšanos un saglabā savas nacionālās valūtas.
Saskaņā ar Bulgārijas ziņu aģentūras BTA sniegto informāciju 4. jūnijā finanšu ministra vietnieks Metodi Metodijevs izteica cerību, ka Bulgārija varētu pievienoties eiro 2025. gada vidū, jo labvēlīgāki ekonomiskie apstākļi ļautu tai pieprasīt papildu novērtējumu no ES.
Taču jau pēc dažām dienām valstī sākās politiski satricinājumi, ko izraisīja valsts un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās pārliecinošu uzvaru guva galēji labējie, kuri ir pret pievienošanos eirozonai.
Saskaņā ar Eirobarometra aptauju tikai 49 % Bulgārijas iedzīvotāju atbalsta pievienošanos eirozonai un 64 % iedzīvotāju uzskata, ka tas vēl vairāk paaugstinās cenas.
ECB, kuras uzdevums ir uzturēt inflāciju aptuveni 2% līmenī, pārbauda, kā inflācija eiro kandidātvalstīs ir salīdzināma ar ES valstīm ar labākajiem rādītājiem, kuras pagājušajā gadā bija Dānija, Beļģija un Nīderlande.
Pārējās ES dalībvalstis Čehija, Ungārija, Polija un Rumānija nav saskaņojušas savus tiesību aktus ar ES normām un nav pievienojušās valūtas kursa mehānismam, kas ir līdzeklis, lai izvairītos no straujām valūtas svārstībām, ieviešot eiro.
Jūnija sākumā Brisele izteica aizrādījumu Rumānijai par to, ka 2025. gadā tai būs visaugstākais budžeta deficīts ES – 7 %.
Tas notika pēc vairāku gadu garumā izteiktajiem brīdinājumiem Bukarestei sabalansēt grāmatvedību un reformēt nodokļus un algas valsts sektorā.