Eiropas Centrālā banka (ECB) šogad vēl divas reizes samazinās noguldījumu likmi – septembrī un decembrī, uzskata vairāk nekā 80% Reuters aptaujāto ekonomistu, t.i., samazinās mazāk, nekā tirgi pašlaik sagaida.
Kopš aprīļa Reuters aptaujātie ekonomisti ir konsekventi prognozējuši kopumā trīs samazinājumus šogad, ieskaitot jau jūnijā veikto. Turpretī procentu likmju nākotnes līgumi paredz, ka līdz gada beigām kopumā tiks veikti četri samazinājumi.
Negaidītais eiro zonas inflācijas kāpums jūlijā, gandrīz rekordzemais bezdarba līmenis un joprojām nestabila ekonomiskā aktivitāte kopējās valūtas blokā liek ECB politikas veidotājiem būt piesardzīgiem.
Vairāk nekā 80% ekonomistu, 66 no 81, Reuters 8.-13. augusta aptaujā prognozēja, ka ECB Padome šogad septembrī un decembrī vēl divas reizes samazinās procentu likmi par 25 bāzes punktiem, noguldījumu likmi samazinot līdz 3,25%. Šis vairākuma viedoklis kopumā atbilda divām pēdējām Reuters aptaujām.
Pieci respondenti gaidīja tikai vēl vienu samazinājumu šogad, bet astoņi paredzēja trīs samazinājumus.
“Pēdējie notikumi, īpaši inflācijas jomā, ir samērā “ārstnieciski”,” sacīja HSBC vecākais Eiropas ekonomists Fabio Balboni. “Mēs nedomājam, ka ECB obligāti jutīs nepieciešamību steidzami ķerties pie straujākas samazināšanas.”
Pēc vājāka, nekā gaidīts, jūlija ASV nodarbinātības ziņojuma un inflācijas tendences tuvināties Federālo rezervju sistēmas 2% mērķim ASV procentu likmju nākotnes līgumu tirgi pagājušajā nedēļā noteica, ka 2024. gadā FED likmes samazināsies par 120 bāzes punktiem, salīdzinot ar 50 bāzes punktiem pirms tam. Tagad tas ir aptuveni 100.
Lai gan daudzas bankas, t.sk. daži FED galvenie dīleri, ir mainījušas savu FED perspektīvu, lielākā daļa šo pašu banku nav mainījušas savu ECB likmju viedokli. Tiek gaidīts, ka FED sāks samazināt likmes septembra sanāksmē, kas notiks tikai dažas dienas pēc nākamās ECB sanāksmes.
Eiro zonas inflācija, kas pagājušajā mēnesī negaidīti pieauga līdz 2.6% salīdzinājumā ar 2.5% jūnijā, šogad vidēji sasniegs 2.4%, liecina aptaujas rezultāti, un ECB noteikto 2% mērķi sasniegs tikai 2025. gada 2. pusgadā.
Šīs prognozes bija nedaudz optimistiskākas nekā ECB jūnijā izteiktās prognozes, tomēr daži gatavojas, ka septembrī centrālās bankas darbinieku prognozes pasliktināsies.
Tiesa, daži eksperti domā, ka, ja nebūtu tirgus satricinājumu, nebūtu skaidrs, vai ECB tiešām samazinās likmes septembrī.
Saskaņā ar aptauju sagaidāms, ka centrālā banka nākamgad noguldījumu likmi samazinās četras reizes, līdz 2025. gada beigām sasniedzot 2.25%.
Eiro zonas tautsaimniecība, kuras pieaugums pagājušajā ceturksnī bija 0.3%, šogad pieaugs vidēji par 0.7%, liecina aptauja, bet 2025. gadā izaugsme būs 1.3%, bet 2026. gadā – 1.4%.