Dēls patrieca māti, kas viņa vietā bija izcietusi cietumsodu. Bet vēlāk šis ķēms apstulba, saņemot šokējošu vēsti

Un tā Anna arī palika pie Andra. Ziemā večiņa nesa viņam ēdienu tieši uz darbu. Viņš strādāja kokzāģētavā, savā biznesā. Ārā bija auksts, bet vecā sieviete katru dienu lutināja Andri ar siltu maltīti gluži kā mīļoto dēlu.

Reiz viņa no Andra kabineta izdzina nepazīstamu vīrieti, bet viņš iesmējās, sacīdams:

– Tas bija mans brigadieris, un tu viņu izdzini!

– Kas viņš par brigadieri? Viņš ir zaglis, viņam uz sejas rakstīts, apgalvoja Anna.

Puisis pārsteigts sarauca uzacis.

– Nē, māt, es domāju, ka šeit jūs kļūdāties, viņš nopietni sacīja.

Taču Annai izrādījās taisnība. Zona bija iemācījusi viņai labi atpazīt un orientēties cilvēkos. Brigadieris tiešām izrādījās īsts zaglis. Kamēr neviens neredzēja, viņš piesavinājās dēļus un pārdeva tos.

– Nu ko, māt. Tad mēs tevi iecelsim par personāla nodaļas vadītāju Es uzticēšu tev pieņemt darbā cilvēkus, Andris ierosināja.

Un Anna piekrita. Viņa acumirklī izskaitļoja cilvēkus, kuri pieteicās strādāt kokzāģētavā. Viņa spēja lieliski atpazīt sliņķus no darbarūķiem.

Kādu dienu uzņēmumā ieradās vīrietis. Tas bija Annas dēls. Ieejot birojā, viņš ieraudzīja mammu un bija sajūsmā: šeit man neatteiks, noteikti pieņems darbā!

Vecajai sieviete pat sāka trīcēt rokas, kad Rihards ienāca. Viņa neko neteica, uzrakstīja dažus vārdus uz papīra, iedeva Andrim un izgāja no kabineta. Pavadot māti ar skatienu, Rihards jautāja kokzāģētavas īpašniekam:

– Nu, ko ņemsiet mani darbā? Es nelikšu vilties.

Mums lika tevi neņemt, Andris noteica un Rihardam deguna priekšā atlocīja papīru ar uzrakstu: “Tas ir draņķis, nevis cilvēks!”

Lasi vēl: Astroloģe Tamāra Globa Latvijai sola grūtu un nebijušu periodu tieši jūnijā – kāpēc tā?

Bet ko tu domā par šo sirdi plosošo stāstu un tā varoņiem? Vai esi saskāries ar līdzīga sižeta notikumiem? Būsim gandarīti, ja komentāros dalīsies savā pieredzē un/vai viedoklī!