Vēl pirms pieciem gadiem viņu bieži apciemoja arī vedeklaa ar dēlu un arī mazdēliņu viņi veda šeit. Viņam ciematā ļoti patika. Vasarā bija silts un viņš varēja dzenāt zosis un doties uz upi. Labi, ka bija jaunība. Tagad mazdēls ir izaudzis, viņam ir mainījies skats uz pasauli, un vecais vectēvs vairs neraisa to pašu interesi kā agrāk. Stepans pat saprata, ka kacina mazdēlu. Un kas tur dīvains, dažādas paaudzes.
Dēls, protams, bija viltīgs. Viņš aizveda ģimeni atpūsties un lēma tur palikt vēl pāris nedēļas. Bet viņš aizmirsa, ka večukam nepieciešama palīdzība. Liekas, ka nāksies iet pie kaimiņiem un aizņemties malku. Lai gan šobrīd katrs koks ir zelta vērtībā. Un tad arī pārtikas krājums samazināsies. Ziema vienmēr ir tāda sarežģīta.
Atstāts vienatnē ar savām domām, vectēvs pamanīja kustību krūmos. Viņa pagalmā nekad nebija redzējis ne suņus, ne kādus meža dzīvniekus. Tas šķita dīvaini. Instinkts viņu aizveda uz pagalmu, lai pārbaudītu, kas tur notiek.
Pietuvojies vietai, viņš ieraudzīja mazu pārbijušos dzīvnieciņu, kurš skatījās uz Stepanu apjukuma pilnām acīm. Oo, tas taču kaķēns. Un skaties tik, kāds pūkains. No kurienes? Visiem kaimiņiem tuvākajā apkārtnē bija tikai sētas kranči. Rej skaļi, bet ko sargā, nav skaidrs. Vai tiešām ciematā bagātie dzīvo.
Kaķēnu bija jāņēnm pie sevis. Tas bija mazs un nosalis, un šķita, ka tam ir savi saimnieki. Visticamāk, tas bija kāda šķirnes kaķēns, jo izskatījās ļoti dūšīgas un bija siksniņa apkaklē.
Kaķēns bija izsalcis, taču ne atrada piemērotu barību. Viņš nepieņēma piedāvāto putru vai kartupeļus. Tādēļ nācās doties uz pagrabu un ņemt vienīgo iepriecinošās gaļas burku, kas tika taupīta īpašiem brīžiem.
Vectēvam nebija skaidrs, kad pienāks šī īpašā diena. Tomēr viņš turpināja dzīvot ar cerībām, jo tas vienmēr ir labāk nekā dzīvot bez tām. Tādējādi kaķēna parādīšanās atrisināja dažādus risinājumu ceļus.
Mazais nerātnis neizrādīja interesi par pat sautēto gaļu. Vai, draudziņ, iespējams, tevi baro ar kondensētu pienu? No otras puses, šobrīd tu esi labi barots, taču rīt būs redzams, kā tu skatīsies uz putru. Piedod, bet citu palīdzību sniegt nevaru. Tomēr šķita, ka mazais pūkainis nav īpaši iegrimis ēdienā.
Ar interesi viņš sāka izpētīt apkārtni, mēģinot ielīst pat visattālākajās istabas stūros. Pārsteidzoši, pat vecītis smaidīja. Tomēr pēc dažām minūtēm viņa uzmanību piesaistīja sveša skaņa.
Pie mājas vārtiem parādījās automašīna. Skatoties pa logu, Stepans cerēja ieraudzīt sava dēla ierasto mašīnu, bet tā nebija viņa dēla automašīna.
Kā izrādījās vēlāk, bija atbraukuši kaķēna saimnieki, kuri meklēja nerātni pa visu ciematu. Izrādījās, ka kaķis ir jau pieaudzis, tikai šķirne tāda, ka mazs. Maziņš un ļoti dārgs.
Pjotrs, jauns cilvēks, kuram bija skaists mētelis, mēģināja nodot vecajam vīram dažas naudas zīmes, bet šis noraidīja piedāvājumu. Pašlaik veikals ir slēgts, un arī dzivnieciņš nav ēdis neko būtisku.
“Klausies, vectēv. Tu šeit viens dzīvo?” Tika iegūta apstiprinoša atbilde. “Saki, vai tev ir nepieciešams darbs?” Kāds gan te var būt darbs.
Veikals slēgts, bet uz vēl vienas bagātnieku vasarnīcas celšanu viņu neviens neņems. Ko gan viņam vajag? „Skaties, vectēv, lieta tāda, ka man šeit māja uzcelta. Aptuveni 2 kilometrus no šejienes. Elektrība ir, ūdens ir, siltums arī, taču vajag vēl daļu mājas piebūvēt. Strādnieki mani „uzmeta”.
Baidos, ka vietējie ir pārāk ziņkārīgi. Neņem pierē, viņi visur ir tādi. Vajag, lai kāds būtu mājā, kamēr mēs ar sievu būsim projām. Mēnesi, varbūt pusotru. Ēdiena mājās gana, veselai brigādei pietiktu. Jums ar Tomasu par mājas pieskatīšanu būs. Arī ar samaksu būs labi. Kā tev patīk piedāvājums?”
Stepans savācis dažas mantas un sēdās mašīnā kopā ar svešinieku, kuru bija pazinis apmēram stundu. Pēc dažām minūtēm viņi bija atbraukši uz svešinieka māju. Tā bija impozanta māja, gatava pils, kas spīdēja kā jaungada egle. Brīnumaina māja. Ēdiens un ūdens bija patiešām pietiekami, un virtuve bija milzīga un aprīkota gāzes plīti.
Skaistas mēbeles. Kaķis beidzot kārtīgi paēda. Barību no bundžiņas. Ko gan viņi tur liek klāt, ja tā ir garšīgāka par sautēto gaļu?
„Te jums, Stepan, būs avanss. Pēc nedēļas atbrauks mans šoferis apskatīties, kā jums te klājas. Ja kaut kas būs vajadzīgs – sakiet viņam vai zvaniet uz šo numuru. Mājā ir pieci televizori, varat skatīties jebkurā istabā. Pacentieties neietekmēt mēbeles, tās ir dārgas. Ja viss būs labi, vasarā varēsiet palīdzēt mums dārzā.
Lieliski. Iepazīstināšu jūs ar meitu, viņa izvēlējās kaķi. Nu, visu labu. Es braucu. Neaizmirstiet aizslēgt durvis un pārbaudīt logus. Veiksmi!”
Lūk, kā viena maza kaķēna dēļ izmainījās Stepana dzīve. Protams, ne viss bija tik gludi: dēls atbrauca nedēļu vēlāk, nekā bija solījis. Mūsdienu tehnika ne pārāk labi padevās vecajam vīram, nācās zvanīt šoferim.
Taču ar laiku viss nokārtojās. Vēlāk, kā jau Pjotrs bija solījis vecīti pieņēma par dārznieku un viņam izveidojās labas attiecības ar saimnieka meitu. Savā ziņā viņš bija atradis sev jaunu ģimeni.
Lasi arī: Skumjas ziņas Brūsa Vilisa dzīvē; “Tas laiks diemžēl tuvojas”
Visiem viņš patika, nebija nekādas pauzes, ja viņš sāka kaut ko runāt ne tā par mūsdienu tēmām, paša mazdēls viņam bieži vien bija devis mājienus par to, ka viņš ir vecs.
Tagad tā visa nebija. Bija tikai klusas vecumdienas un reta palīdzība mājas darbos. Bet vairāk jau arī neko nevajag.
Arī interesanti:
Pat tie, kas bērnībā necieta ķirbju biezputru, lūgs papildporciju šim ēdienam
Par to zina maz cilvēku. Cik ilgi var uzglabāt kaltētas sēnes un kā to darīt pareizi
Lauru lapu novārījums pret vīrusu, enerģijai un ādas skaistumam