Pēc Latvijas valsts vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (VUGD) datiem, piektdienas vakarā Latvijas austrumu reģionā gaidāms snigšana, īpaši slapjš sniegs.
Atsevišķos rajonos nakts otrajā pusē gaidāms sniega uzkrāšanās pieaugums no 5 līdz 9 centimetriem. Redzamība snigšanas laikā brīžiem būs no 500 līdz 1000 metriem. Ielas būs slidenas. Atsevišķās vietās mitrs sniegs sakrāsies gan uz vadiem, gan uz koku zariem.
Pēc vēsā decembra sākuma, kad atsevišķos reģionos gaisa temperatūra pārsniedza 7 grādus zem noteiktās normas, mēneša vidū bija vērojama ievērojama temperatūras paaugstināšanās.
Līdz ar to vidējā gaisa temperatūra decembra otrajā pusē par 2 grādiem pārsniedza ierasto vidējo temperatūru. Turklāt šajā periodā tika uzstādīti arī divi jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Lasi vēl: Pirms svētkiem gaidāmas pamatīgas izmaiņas! Sinoptiķi nepatīkami izsakās arī par laiku Ziemassvētkos
Decembra otrajā desmit dienu periodā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,0 grādi, par 2,0 grādiem pārspējot dekādes normu. Perioda zemākā gaisa temperatūra bijusi Jelgavā, 14.decembrī reģistrējot -13,0 grādus, savukārt Dobelē, Jelgavā un Rīgā augstākā gaisa temperatūra +8,6 grādi bija 19.decembrī.
Kā spēcīga snigšanas ietekmē meža dzīvniekus?
Spēcīga snigšana var ievērojami ietekmēt meža dzīvniekus, ierobežojot to pārvietošanos, piekļuvi barībai un veidojot papildu izaicinājumus dzīves apstākļos. Dažas no galvenajām ietekmēm ietver:
Pārvietošanās ierobežojumi: Bieza un dziļa sniega kārta var ievērojami ierobežot meža dzīvnieku pārvietošanos. Daži dzīvnieki, piemēram, zaķi vai stirnas, var būt spējīgi pārvarēt sniegu, bet citi, piemēram, mazie zvēri vai putni, var piedzīvot grūtības.
Barības piekļuves grūtības: Spēcīga snigšana var pasliktināt barības piekļuvi dzīvniekiem, jo tas apgrūtina uz barības meklēšanu un izrakšanu no sniega. Tas var būt īpaši problēma ziemas mēnešos, kad dabā ir mazāk barības resursu.
Sniega blīvēšana: Kad sasalušais sniegs kļūst cietāks, tas var radīt papildu grūtības dzīvniekiem, kuri mēģina rakt alas, piemēram, lai sasniegtu barību vai veidotu alas.
Siltuma izolācijas zudums: Biezs sniegs var nodrošināt siltuma izolāciju zemākajiem slāņiem, tādējādi palīdzot dzīvniekiem noturēt siltumu. Tomēr, ja sniega kārta ir pārāk bieza, dzīvnieki var piedzīvot zudumus siltuma regulējumā, it īpaši, ja temperatūra strauji pazeminās.
Paaugstināts enerģijas patēriņš: Pārvietošanās caur biezu sniegu prasa lielāku enerģijas patēriņu, un daži dzīvnieki var saskarties ar papildu pūli, lai saglabātu savu enerģijas līdzsvaru.
Dzīvotņu izolācijas maiņa: Spēcīga snigšana var mainīt dzīvotņu izolāciju, un tas ietekmē dzīvnieku dzīves apstākļus. Dzīvnieki var censties atrast patstāvīgu un siltu vietu, lai aizsargātos no aukstuma.
Ir svarīgi saprast, ka daži meža dzīvnieki ir pielāgojušies dzīvošanai apstākļos ar spēcīgu snigšanu, bet šīs pārmaiņas var radīt zināmas grūtības īpaši tiem dzīvniekiem, kuriem vajadzētu meklēt barību pazemē vai tiem, kuriem ir jāpārvietojas uz ilgāku attālumu. Dabas aizsardzības un meža pārvaldības pasākumi var palīdzēt mazināt šo ietekmi uz meža dzīvniekiem.