Pēdējo trīs mēnešu laikā dabasgāzes cenas ir strauji pieaugušas, jo optimistisku pieprasījumu ir veicinājis mākslīgā intelekta patēriņa bums un tā izšķirošā loma atjaunojamās enerģijas pārejā, raksta Euronews.
Paredzams, ka, pasaulei pārejot uz zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, dabasgāzei būs būtiska loma pieprasījuma atbalstīšanā. Tikmēr mākslīgā intelekta (AI) bums veicinās tās izmantošanu elektroenerģijas patēriņā.
Kopš aprīļa vidus ASV dabasgāzes nākotnes līgumu cenas pieauga par aptuveni 62%, bet Nīderlandes dabasgāzes nākotnes līgumu cenas palielinājās par 18% sakarā ar pastiprināto ģeopolitisko spriedzi Tuvajos Austrumos, samazināto ražošanu ASV, piegādes traucējumiem Norvēģijā un gaidām par pieprasījuma pieaugumu.
Paredzams, ka pieprasījums pēc dabasgāzes pieaugs
Saskaņā ar S&P Global Commodity Insights datiem “globālais pieprasījums pēc elektroenerģijas nākamajos 10 gados pieaugs par trešdaļu, tostarp datu centru pieprasījums”, un “dabasgāzei būs svarīga loma kā bāzes elektroenerģijas avotam”. Paredzams, ka laikposmā no 2024. līdz 2035. gadam dabasgāze palielināsies par 47 gigavatiem gadā.
Daži avoti norādīja, ka gāzes pieprasījums īpaši pieaugs Āzijas jaunietekmes tirgos sakarā ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, rūpniecības attīstību un pāreju uz dekarbonizāciju no fosilā kurināmā līdz šā gadsimta beigām. Lai gan pieaugošās investīcijas sašķidrinātajā dabasgāzē īstermiņā palielinās piedāvājumu, būs nepieciešami jauni projekti, lai apmierinātu ilgtermiņa pieprasījumu.
Ķīnā ar sašķidrinātās dabas gāzes (SDG) darbināmu smagās kravas automobiļu skaits šā gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, ir palielinājies par 459 %, jo dabasgāze ir lētāka un rada mazāku oglekļa dioksīda emisiju, salīdzinot ar naftu, liecina aģentūras Bloomberg dati.
Wells Fargo analītiķi prognozē, ka līdz 2030. gadam pieprasījums pēc elektroenerģijas ASV pieaugs līdz pat 20 %, ko noteiks mākslīgā intelekta pieaugošās vajadzības pēc elektroenerģijas. Paredzams, ka mākslīgā intelekta datu centru infrastruktūra palielinās elektroenerģijas pieprasījumu par 323 teravatstundām, kas ir septiņas reizes vairāk nekā pašreizējais gada patēriņš Ņujorkā.
Lielie tehnoloģiju uzņēmumi, tostarp Amazon, Alphabet, Microsoft un Meta, strauji attīstās datu centru infrastruktūrā, kas prasa milzīgu enerģijas patēriņu. Tomēr atjaunojamie energoresursi vien nespēs apmierināt pēdējos gados strauji pieaugošo pieprasījumu, tāpēc dabasgāze ir kļuvusi par būtisku elektroenerģijas piegādes avotu. Saskaņā ar Goldman Sachs datiem dabasgāze varētu nodrošināt 60 % no mākslīgajam intelektam nepieciešamās elektroenerģijas, bet pārējo daļu varētu nodrošināt atjaunojamā enerģija.
Īstermiņa piegādes krīze
No piedāvājuma puses dabasgāzes cenu kāpumu pēdējos mēnešos ir veicinājuši arī ražošanas pārtraukumi Norvēģijā un ražošanas samazināšanās ASV.
Jūnija sākumā Nīderlandes gāzes nākotnes līgumi pieauga līdz 36,01 eiro par megavatstundu, kas ir augstākais līmenis kopš 2023. gada decembra, jo Norvēģijas gāzes pārstrādes rūpnīcā Nyhamna tika pārtraukta darbība. Norvēģijai 2023. gadā bija 30 %, bet ASV – 19 % no gāzes piegādes ES. Tikmēr arī sašķidrinātās dabasgāzes piegāde no Krievijas palielinājās līdz 16%, kas ir par 40% vairāk nekā 2021. gadā. Paļaušanās uz gāzes importu rada ievērojamus riskus reģionam, lai gan ceturtā daļa no šīm piegādēm tika pārkrauta Āzijā.
Otrpus Atlantijas okeānam ASV gāzes ieguve 2024. gadā samazinājās par aptuveni 9 %, jo samazinājās urbšanas darbi un kavējās urbumu projekti. Gāzes ieguve maijā samazinājās līdz vidēji 96,9 miljardiem kubikpēdu dienā salīdzinājumā ar 98,1 miljardu kubikpēdu dienā aprīlī.