Starp citu, šādi mēģinājumi var būt vairāki, un katrs no tiem ir jauns personības veidošanās posms. Ja cilvēks nestrādā pie sevis, viņš katru reizi pieļauj vienu un to pašu kļūdu, velk veco skeletu no skapja jaunās attiecībās un nevar sasniegt laimi.
Trešā mīlestība ir pieaugusi un jau nobriedusi. Kad cilvēks noņem rozā brilles un sāk redzēt sev priekšā īstu otru cilvēku. Šādās attiecībās iet nevis dziedēt brūces vai atbrīvoties no vientulības, tās veidojas psiholoģiski nobriedušas un veselīgas.
Parasti šādi partneri nespēlē spēles, nelieto maskas, nepielāgo partneri savām vēlmēm, viņi prot sarunāties, ņem vērā otra cilvēka vērtības un jūtas, prot konfliktēt un samierināties, uzklausīt un sadzirdēt. Šādas jūtas var saglabāties daudzus gadus. Un tieši tāpēc, ka šīs jūtas ir apzinātas un nobriedušas – cilvēki mēdz tās uzskatīt par visstiprākajām savā dzīvē.
Psihologi uzsver, ka pat visus šos trīs posmus daži pāri var iziet ar vienu un to pašu partneri – no pirmās iemīlēšanās līdz nobriedušām jūtām. Savukārt daži iestrēgst otrajā posmā un iziet to vēlreiz, jau ar citu cilvēku, jo kļūdas nav pārstrādātas.
Tātad, cik reizes cilvēks var iemīlēties?
Patiesībā mīlestības sajūtai nav robežu. Ja cilvēks spēj izjust šo sajūtu, viņš var mīlēt sirsnīgi un spēcīgi ne vienu, ne trīs, un pat ne piecus cilvēkus. Bet tik daudz, cik viņš savā dzīvē satiks cilvēku, kuri viņam būs piemēroti pēc dažādiem parametriem.
Gadās, ka cilvēks zaudē cilvēku, kuru viņš uzskatīja par savas dzīves mīlestību, – mainījušies apstākļi vai noticis traģisks negadījums. Un šķiet, ka nav iespējams satikt citu mīlestību. Bet paiet kāds laiks, sāpes apsīkst, un atkal parādās vieta citam cilvēkam. Un arī šīs jūtas var kļūt spēcīgas un īstas.