Ābeļu un bumbieru kraupis – kaite, ko var veiksmīgi ierobežot
Ābeļu un bumbieru kraupis – tā ir kaite, kas sastopama dārzos katru gadu, lielākā vai mazākā izplatībā, tomēr novērojama ir teju visos ābeļu un bumbieru stādījumos. Nelaime tāda, ka kraupja ierosinātāji saglabājas uz vecajām lapām, tāpēc augļu dārzos šī kaite būs sastopama vienmēr. Ierasti šī kaite sāk izplatīties tad, kad gaisa temperatūra sasniedz +15 grādu siltumu, un parasti tas notiek aprīļa beigās – maija sākumā. Masveidā kraupis izplatās tad, kad augļu koki sāk savu ziedēšanu. Dienesta speciālisti zina stāstīt, ka efektīvs līdzeklis ir fungicīdu smidzinātājs, kas jāveic tieši pirms sporu masveida izlidošanas.
Labā ziņa ir tā, ka dažos dārzos esot novērojama dažādu šķirņu atšķirīga izturība pret kraupi.
Speciālisti teic, ka nākamajā sezonā šīs kaites izplatība atkarīga no laikapstākļiem un dārzu saimnieku prasmēm lietot augu aizsardzības līdzekļus, jo kraupis ir kaite, kuru var veiksmīgi ierobežot.
Ābeļu miltrasa
Miltrasas izplatību veicina sausi un karsti laikapstākļi un infekcijas avotu klātbūtne dārzā. Slimības attīstībai nav nepieciešams lietains laiks, bet vien pietiekošs gaisa mitrums. Slimība vairāk skar novājinātus, noēnotus kokus, sabiezinātus vai nekoptus stādījumus, vairāk apdraudēti ir jaunie stādi.
Ābeļu miltrasas ierosinātājs ziemo kaitēto dzinumu pumpuros, tādēļ svarīgi šos dzinumus laicīgi izgriezt. Ābeļu miltrasas izplatība stādījumos Latgalē konstatēta samērā reti, tikai atsevišķos dārzos.
Parastā augļu puve
Kaites izplatībai 2023.gada sezonā bija labvēlīgi apstākļi (mitrums, siltums), puves bojātos augļus gan ābeļu, gan bumbieru dārzos varēja novērot lielā daudzumā. Augļu parastās puves bojātie āboli reģionā parādījās jūnija beigās augļu attīstības stadijās vidēji ar 2% izplatību, atkarībā no šķirnes. Jūlija beigās kaite novērota arī bumbieru dārzos augļu attīstības laikā. Līdz augļu gatavības stadijai ar puvi kaitēto augļu daudzums tikai pieauga. Bojātie augļi vasaras beigās kokos sapūst un kā melnas mūmijas saglabājas gan kokos, gan uz zemes.
Šosezon, ja pavasaris būs silts un mitrs, puve būs sastopama, it sevišķi, ja no dārza rudenī nebūs aizvākti bojātie augļi.
Kaites ierobežošanā svarīgākais ir izvākt no dārza infekcijas avotu – melnās mūmijas, kurās saglabājas sēnes micēlijs, kas nākamajā sezonā labvēlīgos apstākļos atkal kaitē augļiem. Tāpēc augļi jāizvāc regulāri, arī vasarā. Ja nav iespējams izvākt bojātos augļus, tie jāapstrādā ar karbamīdu, kas veicina to ātrāku sadalīšanos. Dārzos, kur izplatījusies šī kaite, kā profilaktisko pasākumu slimības samazināšanai ieteicams retināt koku vainagus un izgriezt zarus, kuros bijis ļoti daudz puvušo augļu. Slimības izplatību ietekmē arī kraupja klātbūtne dārzā, dažādi mehāniski bojājumi un arī kaitēkļu bojājumi.
Ābeļu ziedu kaitēklis – smecernieks (vabolītes)
Šis kaitēklis augļu dārzos sastopams katru gadu. Ābeļu ziedu smecernieka vabolītes uz augļu koku stumbriem parādās, kad gaisa temperatūra sasniedz (+5-8°C). Ja paredzama bagātīga ziedēšana, smecernieka klātbūtne var kalpot kā ražas normēšanas sastāvdaļa. Aizvadītajā pavasarī sala bojājumi bija tik lieli, ka daudzos dārzos augļu koki neziedēja vai ziedēja ļoti maz. Smecernieka barošanos un vairošanos veicina silti un saulaini laikapstākļi. 2023. gadā maija pirmajā dekādē ābeļu ziedu smecernieka novērojumos trīcpiltuvē uzskaitītas 1-3 vaboles. Jūnijā bija novērojami to kāpuri. Kaitēkļa pārziemošanu parasti ietekmē ziemas sala periodi, kuri aizvadītajā ziemā izpalika.
2024. gada sezonā smecernieks vairāk būs novērojams stādījumos, kur tam bijušas labvēlīgas ziemošanas vietas – iepriekšējā gada augu atliekas, lapas, sūnas. Dārzos, kuros iepriekšējā gadā bija vērojami nozīmīgi šī kaitēkļa bojājumi, to skaitliskai mazināšanai agri pavasarī ap koku stumbriem izliek gofrētās ķeramjostas, kuras noņem pēc ziedēšanas. Tās var izmantot arī vasaras otrā pusē, kad smecernieka vabolītes uzmeklē ziemošanas vietas.
Ābolu tinējs (tauriņš)
Šis ir viens no izplatītākajiem ābolu kaitēkļiem. Ābolu tinēja tauriņa izlidošana parasti notiek maija otrajā pusē. Tinēja tauriņu masveida lidošanu veicina mierīgi, silti un sausi laikapstākļi maija beigās un vakara stundās. Lielāka kaitēkļa izplatība novērota mazāk koptos, vecākos, noēnotos un nepļautos dārzos. Tauriņi izlido un uzsāk olu dēšanu. Aizvadītajā sezonā pirmie tauriņi feromonu slazdā ielidoja jūnija sākumā ābeļu ziedēšanas beigās. Lidošanas maksimums, līdz ar to arī olu dēšana parasti notiek jūnija otrajā pusē. Sezonas laikā feromonu slazdā noķerto tauriņu skaits svārstījās no 1 līdz pat 20. Bojāto ābolu skaits sezonā bija salīdzinoši neliels, līdz 2%. Kāpurus var novērot jūnija beigās. Parasti jūlija beigās, augusta sākumā jeb 30 dienas pēc izšķilšanās kāpuri atstāj bojāto ābolu un dodas meklēt ziemošanas vietas.
Ja sezonā šajā laikā būs kaitēkļa attīstībai labvēlīgi sausi un silti laikapstākļi, tad kāpuru invāzija ābolos paredzama lielāka nekā vēsā un mitrā laikā.
Laputis – novērojamas katru gadu
Lai arī laputīm ir daudz dabisko ienaidnieku, kas ietekmē to savairošanos, kaitēklis augļu dārzos novērojams ik gadu. Arī laikapstākļi, silts un sauss laiks labvēlīgi ietekmē kaitēkļa vairošanos. Ik sezonu apsekotajos ābeļu un bumbieru stādījumos laputis novērotas, ar nelielu izplatību, parasti bojājuma pakāpe ir maznozīmīga. Arī aizvadītajā pavasarī vairākos ābeļu dārzos maija beigās augļu koku ziedēšanas nobeigumā uz jaunajiem dzinumiem bija novērojamas laputu kolonijas, bet kaitēkļu savairošanās nenotika.
Lasi vēl: Kādu koku vācieši stāda pie guļamistabas logiem, lai viņi varētu ātri aizmigt un pamosties atsvaidzināti: pārbaudīts, tas darbojas!
Ja nākamā vasara būs silta un saulaina, laputis var paspēt savairoties nozīmīgā daudzumā, attīstot vairākas paaudzes veģetācijas periodā.
Augļu koku tīklkode un ābeļu tīklkode
Aizvadītajā gadā augļu koku tīklkodes radītie lapu satīklojumi ābeļu, bumbieru, plūmju, ķiršu dārzos bija novērojami pavisam nelielos daudzumos. Kaitēkļi no maija beigām koku vainagos veido zaru un lapu tīklojumus, kuru iekšienē var redzēt daudz kāpuru, kuri apgrauž koku pumpurus un jaunās lapas. Arī 2023. gadā maija beigās ābelēs ziedēšanas nobeigumā, plūmēs augļu attīstības sākumā bija novērojami tīklkodes kāpuru satīklojumi.
Tīklojumi redzami apmēram mēnesi līdz jūnija beigām, tad kāpuri iekūņojās un jūlija sākumā izlido tauriņi. Mātītes dēj olas uz koku zariem, kur turpina attīstīties jaunā tīklkožu paaudze, kas savu darbību turpinās nākamajā gadā.
Kaitēkļu savairošanos veicina labvēlīgi laikapstākļi ziemas-pavasara periodā. Tīklkodei ir daudz dabisko ienaidnieku – dažādas lapsenes, plēsīgās blaktis, mārītes, zeltactiņas, kas barojas ar olām un kūniņām. Arī dārzu saimnieki var savākt satīklojumus ar kaitēkļa kāpuriem un tos iznīcināt.