Neatkarīgi no tā, vai cenšaties uzturēt sulīgus piemājas dārzus, audzēt augus podos uz terases vai balkona vai audzējas dārzeņus, iemācīties rūpēties par augiem, kas cieš no karstuma stresa, ir ļoti svarīgi, lai tie izdzīvotu.
Pieaugot globālajai temperatūrai un karstuma viļņiem kļūstot par ikdienišķu parādību, dārzkopji saskaras ar arvien lielāku izaicinājumu, kā mazināt karstuma un sausuma stresa ietekmi uz augiem.
Ilgstoša augstas temperatūras iedarbība var nopietni ietekmēt augu veselību, izraisot nokalšanu, lapu apdegumus, palēninātu augšanu un pat iznīkšanu. Karstuma stresa atpazīšana un ārstēšana ir izšķiroši svarīga, lai karstākajos mēnešos dārzā saglabātu labu augšanu.
Lai mazinātu karstuma stresu, ievērojiet šīs tūlītējas un ilgtermiņa kopšanas stratēģijas
Laistiet dziļi, bet tikai sausu augsni
Parasti, laistot augus, laistiet dziļi un reti, lai tie tērētu enerģiju, ļaujot saknēm nokļūt zemākā augsnes dziļumā. Sausuma laikā saknes piekļūst mitruma rezervēm dziļāk augsnē. Ja augus laista pārāk maz, mitrums iekļūst tikai augšējā augsnes slānī, tāpēc sakņu sistēma ir sekla.
Karstuma viļņu laikā augsnes virskārtā esošais ūdens ātri iztvaiko, tāpēc arī augiem, kas cieš no karstuma stresa, nepieciešama dziļa laistīšana.
Pat ārkārtēja karstuma periodos ir iespējams pārlaistīt augus. Tā vietā, lai laistītu pēc grafika, iebāziet pirkstu augsnē, lai redzētu, vai augšējie divi centimetri ir sausi. Ja augsne ir cieta un sablīvēta, tā, iespējams, ir ļoti sausa. Ja neesat pārliecināts, iegādājieties mitruma mērītāju.
Nelaistiet dienas vidū
Augu laistīšana pusdienlaika karstumā ir smags darbs, par kuru nav lielas atlīdzības. Ūdens ātri iztvaiko no augsnes virsmas, pirms to paspēj uzsūkt saknes. Vislabākais laiks augu laistīšanai ir no rīta, lai augi paspētu uzsūkt mitrumu pirms karstuma maksimuma.
Ja no rīta šādu iespēju palaižat garām, varat laistīt augus vakarā, kad temperatūra pazeminās. Tomēr, laistot pirms vakara iestāšanās, augi pa nakti paliek slapji, kas palielina sēnīšu slimību iespējamību.
Samaziniet risku, laistot tikai augsni un nemērcot lapas. Tas samazinās ar ūdeni pārnēsājamo slimību izplatīšanos un nodrošinās, ka augi netiek pārmitrināti pa nakti.
Neaizmirstiet par mulčēšanu
Papildus biežākai laistīšanai mulčēšana var palīdzēt saglabāt mitrumu un saglabāt augus vēsus. Tas tiek panākts, nodrošinot izolāciju no ekstrēmām temperatūrām un radot barjeru pārmērīga mitruma iztvaikošanai.
Mulčēšana ne tikai samazina laistīšanu, bet arī papildina augsni ar barības vielām un palīdz ierobežot nezāles, kas konkurē ar augiem par ūdeni. Ap augu pamatni uzberiet 2 līdz 3 collas lielu dabīgas mulčas kārtu, piemēram, kompostu, sienu vai skaidas.
Noņemiet nokaltušās lapas
Lai gan spēcīga apgriešana rada papildu stresu augam, ir lietderīgi nogriezt stipri bojātas vai apdegušas lapas un nokaltušus ziedus. Tas samazinās auga enerģijas patēriņu šīm daļām.
Nemēslojiet
Atsakieties no augu mēslošanas, līdz tie uzrāda spēcīgas atveseļošanās pazīmes. Mēslošana mudina augu novirzīt enerģiju jaunai augšanai, kad tam nepieciešams atjaunoties. Tas izraisa pārmērīgu stresu augam un vāju augšanu.
Pirms mēslojuma atjaunošanas pagaidiet, līdz karstuma vilnis ir pagājis un augs uzrāda labas atveseļošanās pazīmes. Tomēr, ja augs jau ir sasniedzis šī gada maksimumu, tad, iespējams, būtu labāk vispār atteikties no mēslošanas.
Lielākajai daļai daudzgadīgo augu ir izdevīga mēslošana agrā pavasarī, kad tie aktīvi atjauno augšanu.