Viņš sēdēja pie galda, klausījās sarunā un smieklos, un šķita – viss rit lieliski. Taču pietika ar vienu teikumu, lai viss mainītos. Tajā brīdī Andris saprata tikai vienu.
— “Zini, es īrēju dzīvokli,” viņa pateica starp citu, mierīgā tonī, it kā tas būtu mazs sīkums.
Andrim, 47 gadus vecam jelgavniekam, šis brīdis palika spilgti atmiņā. Viņš stāsta, ka it kā iedegās sarkanais signāls: otrās tikšanās nebūs. Un lai gan viņš smaidīja, sarunu turpināja, lēmums jau bija pieņemts.
Kādam tas šķitīs pārāk skarbi. Citam – saprotami, jo katram ir savi noteikumi. Bet kāpēc tieši īrēts mājoklis kļuva par robežšķirtni? Un kā šādu nostāju uztver citas sievietes?
👉 Atbildes nebija tik vienkāršas. Kā pats Andris saka: “Tur ir vesela pieredze aiz muguras. Bet par visu pēc kārtas…”
Andrim ir mazs bizness loģistikas jomā, viņš ir šķīries, audzina pieaugušu dēlu–studentu, un pats dzīvo savā mājā Jelgavā.
— “Neesmu nekāds ‘alfa tēviņš’. Man nav 25, lai mestos emocijās ar aizvērtām acīm. Tagad man vajag stabilitāti, sievieti, kura stāv uz kājām, zina, ko grib, un spēj būt partneris ne tikai jūtās, bet arī dzīvē,” viņš saka.
Pašam Andrim pēc šķiršanās vairākus gadus nācās īrēt dzīvokli, un viņš labi atceras to sajūtu – būt kā ciemiņam savās mājās. Viņš atzīst, ka tieši šī pieredze radīja viņā stingru pārliecību: otrreiz to piedzīvot viņš negrib.
Andris neslēpj – viņam šis jautājums saistās ar atbildību un gatavību dzīvei.
— “Kad sieviete man saka – es īrēju, es uzreiz iedomājos: tur ir ne tikai dzīvoklis, tur ir dzīvesveids. Nepieņem lēmumus, vienmēr atliek svarīgāko uz rītdienu, vienmēr dzīvo kā pagaidu,” viņš skaidro.
Pirmajās reizēs viņš centies nepievērst uzmanību. Bet pēc trešās līdzīgas situācijas viņš saprata: tā ir nevis sagadīšanās, bet sistēma.
👉 “Man vajag stabilitāti, nevis mūžīgu “pagaidām”. Tas nav par naudu vai kvadrātmetriem. Tas ir par to, vai cilvēks ir gatavs būvēt dzīvi uz pamatiem, nevis vienmēr turēt atvērtu izeju,” viņš saka.
Kad Andris atklāti pastāstīja par savu nostāju draugu lokā, sieviešu reakcija bija ļoti atšķirīga. Vienas kritizēja, citi atbalstīja.
— “Es negribu pirkt mājokli tikai tāpēc, lai kādam pierādītu, ka esmu nopietna,” atbildēja kāda 40 gadus veca sieviete no Rīgas.
— “Es ik pa trim gadiem mainu pilsētu un pelnu vairāk nekā daudzi ar ‘savām mājām’,” piebilda cita.
Savukārt citi piemēri parādīja gluži pretēju: viena lasītāja stāstīja, ka divdesmit gadus īrēja, bet kopā ar vīru no nulles paņēma kredītu un tagad abi dzīvo mājā.
👉 Bet kas patiesībā slēpjas aiz šiem “dzīves filtriem”? Turpinājumu lasiet tālāk
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
