Zivis. Ļoti bieži mēdz būt alerģijas avots. Reizēm elpas trūkums var iestāties jau no zivju smakas vien. Jūras zivis ir spēcīgāks alergēns nekā saldūdenī mītošās. Medicīnas praksē zināmi gadījumi, kad alerģijas izraisītāji bijuši ikri, garneles, krabji un no tiem gatavotie produkti.
Gaļa. Gaļa alerģiju izraisa ļoti reti.
Sieri. No Rokfora vai Kamambēra var parādīties nātrene vai sākties migrēna.
Rieksti. Īpaši zemesrieksti ir ārkārtīgi spēcīgi alergēni.
Dārzeņi, augļi un ogas. Arī tie ietilpst potenciālo alergēnu sarakstā. Līderi starp tiem ir tomāti, zirņi, sīpoli, melones, persiki, apelsīni, mandarīni, citroni, avenes, meža zemenes, upenes.
Speciālisti uzskata, ka alerģija no pārtikas produktiem rodas, jo kuņģa-zarnu trakts nespēj tikt galā ar tā vai cita produkta pārāk lielā daudzuma pārstrādi. Ja no kāda produkta rodas alerģija, tas nozīmē, ka šis produkts organismam nav nepieciešams.
Visiem, kas cieš no ēdiena alerģijas, ieteicama diēta:
* ja alerģiju izraisa vistu olas, nedrīkst lietot nevienu produktu, kas kaut nedaudz satur olu baltumu vai dzeltenumu (salātus ar majonēzi, krēmus, pīrādziņus, smalkmaizītes), proti, kuru sastāvā ir olas vai olu pulveris;
* ja organisms nepanes pienu – no ēdienkartes jāsvītro ne tikai tas, bet arī siers, sviests, visas piena mērces, saldējums, cepumi, kūkas, tortes, konfektes, šokolāde un dažu šķirņu maize.
Dārzeņu un augļu “sliktās” īpašības samazinās, tos termiski apstrādājot. Piemēram, no vārītiem burkāniem alerģija mēdz būt daudz retāk nekā no svaigiem. Ja gadījumā alerģiju izraisa svaigi āboli, tos var lietot ceptus vai arī vārītus kompotā.
Novērots, ka laika gaitā alerģija, ko izraisa piens, olas, ogas un augļi, var pazust pati no sevis, ko diemžēl nevar teikt par alerģiju no riekstiem un zivīm. Svarīgi arī zināt, ka pat glāzīte alkohola pastiprina alerģiju no pārtikas produktiem.