Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, mūsdienās ar alerģiju sirgst piektā daļa planētas iedzīvotāju. Un, kā liecina nesenie pētījumi, reizi desmit gados alerģisko slimību izplatība divkāršojas. Fakti liecina, ka alerģija iemantojusi draudīgas epidēmijas raksturu. Vai iespējams sevi no šīm briesmām pasargāt?
Termins “alerģija” cēlies no grieķu vārdiem allos, kas nozīmē “cits”, un ergon – “iedarbība”. Proti, “cita iedarbība”, kas pilnībā ataino parādības būtību. Imūnsistēma uz alergēniem patiešām reaģē citādi nekā uz citām svešām vielām. Turklāt alerģiskā reakcija gandrīz vienmēr organismam rada lielu postu.
Pirms noskaidros pretalerģiskās aizsardzības metodes, jāzina, kas īsti ir ienaidnieks. Alerģija ir ārkārtīgi vētraina organisma reakcija uz atsevišķiem apkārtējās vides faktoriem (tā sauktajiem alergēniem), kurus tas uztver par potenciāli bīstamiem, pat ja patiesībā tie tādi nav. Par šādu reakciju gādā imūnsistēma, kura, kā zināms, aizsargā organismu no svešām vielām.
Kā viss rodas
Alerģija attīstās tajos gadījumos, kad imūnsistēma kļuvusi pārāk modra un it kā pārkāpj savus tiešos pienākumus (starp citu, šādas “uzvedības patvaļas” cēloņi joprojām nav noskaidroti). Imūnsistēma pārstāj būt vadāma un uz absolūti nekaitīgām vielām sāk reaģēt kā uz briesmām. Rezultātā sākas alerģiska reakcija.
Turklāt imūnsistēmai ir apskaužama atmiņa. Lai iegaumētu un iemācītos atpazīt svešo vielu (antigēnu), tai pilnīgi pietiek satikties ar to vienu reizi. Pēc tam tā izstrādā specifiskus antiķermenīšus, lai nākamajā reizē šo vielu neitralizētu. Ja šis antigēns nonāk organismā atkārtoti, imūnsistēma to tūlīt pat atpazīst un jau ar rezervē esoši antiķermenīšu armiju dodas pretuzbrukumā. Tāpēc arī slimība saasinās ikreiz, kad organisms nonāk kontaktā ar to vielu, kuru imūnsistēma iegaumējusi kā ienaidnieku.
Kā cīnīties ar alerģiju? Uzziniet nākamajā lapā!