Vētras priekšvēstneši
Paši izplatītākie alerģijas simptomi ir šķavas, aizlikts deguns un iesnas, ādas nieze, sūrstošas acis. Tiem visiem var arī nebūt nekā kopēja ar alerģisko reakciju, taču ir nianses. Proti, alerģijas gadījumā:
* šķaudīšanas lēkmes ilgst vairākas dienas bez jebkāda acīm redzama iemesla;
* izdalījumi no deguna lielākoties ir ūdeņaini un caurspīdīgi (saaukstēšanās gadījumā tie parasti ir daudz biezāki un dzeltenīgi);
* deguna dobumu gļotāda iekaist un kļūst biezāka, aizsprostojot deguna kanālu. Rezultātā tiek traucēta (vai pilnībā pārtraukta) gļotu attece, bet centieni izšņaukt degunu ir bez rezultātiem, tikai vēl vairāk sarežģī situāciju;
* var sākties nātrene (izsitumi) – neskaitāmu mazu sarkanu punktiņu parādīšanās uz ādas, kas stipri niez;
* bez acīm redzama iemesla sāk sūrstēt acis, un nekas to nespēj novērst. Plakstiņi apsarkst un uztūkst.
Uzmanību! Ja, neraugoties uz visiem pūliņiem, alerģijas pazīmes saglabājas 5–7 dienas, obligāti jādodas pie ārsta.
Imunologi noskaidrojuši, ka nosliece uz alerģiju var tikt pārmantota, tāpēc svarīgi noskaidrot, vai kādam no tuviniekiem ģimenē bijusi šī slimība.
Neredzamais ienaidnieks
Teorētiski par alergēnu var kļūt jebkura viela – viss atkarīgs no imūnsistēmas īpatnībām. Alerģija var būt uz augu ziedputekšņiem, augļiem, dārzeņiem, produktiem, mājdzīvniekiem un pat medikamentiem. Taču visizplatītākā un tāpēc visbīstamākā ir alerģija uz mājas putekļiem. To sastāvs ir ļoti iespaidīgs: sēnīšu (to skaitā arī pelējumsēnīšu) sporas, cilvēku un mājdzīvnieku ādas atmirušās ādas zvīņas, dažādas sīkbūtnes (mikroērcītes, to kūniņas u.c.), baktērijas, augu putekšņi, citiem vārdiem – pilns komplekts pietiekami spēcīgu alergēnu.
Paši spēcīgākie no tiem ir gultas ērcītes, kurām putekļi ir dabiskā dzīves telpa. Tās telpā iekļūst vasarā caur atvērtajiem logiem vai arī ienes mājdzīvnieki, un tās izmitinās uz spilveniem, matračiem, mīkstajām mēbelēm, paklājiem u.c. Cilvēka organismā mikroērcītes nonāk gaisa pilienu ceļā.
Ļaunuma sakne
Tātad – ļaunuma sakne ir apkārtesošie putekļi. Turklāt to daudzums telpā ir atšķirīgs atkarībā no dzīvesvietas. Ārpilsētas mājā putekļu ir krietni mazāk nekā pilsētas dzīvoklī, kā arī vannasistabā to ir mazāk nekā guļamistabā, kur savukārt gultā ērcīšu ir daudz vairāk nekā uz grīdas. Tikai vienā gramā matrača putekļu var būt no 3000 līdz 14 000 ērcīšu.
Naktī, kad mēs guļam, gulta sasilst līdz 20–30 grādiem un, ņemot vērā arī pietiekami augsto mitrumu, šie apstākļi ērcīšu dzīvības procesiem ir ideāli, turklāt ne tikai ērcītēm, bet arī pelējumsēnītēm.
Mans nams – mans cietoksnis
Lai savu dzīves telpu pārvērstu alerģijai nepieejamā cietoksnī, regulāri jāievēro virkne pavisam vienkāršu noteikumu.
1. Pat ja guļamistabā gaiss ir vēss un sauss (silts gaiss padara sausas gļotādas un provocē rinīta un bronhiālās astmas attīstību), gulta katru dienu kārtīgi jāizvēdina.
2. Nedrīkst palaisties slinkumā: matracis ar putekļsūcēju ir jāizsūc katru otro dienu, bet segas un spilveni – divreiz nedēļā. Nedrīkst aizmirst aizsiet mutei un degunam priekšā marles apsēju.
3. Reizi nedēļā nepieciešama telpu mitrā uzkopšana, pēc kuras jāatver logi.
4. Iespējami biežāk – vismaz reizi trijās vai četrās dienās – jānomaina palagi.
5. Plānās segas, segu pārvalki un aizkari jāmazgā divreiz mēnesī.
6. Ļoti ieteicams gultas piederumus (matraci, spilvenus, segas), kas satur vilnu, kokvilnu, spalvas vai dūnas, aizstāt ar sintētiskajiem (vai tādiem, kas ir speciāli apstrādāti), jo tajos ērcītes nespēj dzīvot.
7. Lai kā to negribētos, jāatsakās no paklājiem, kovrolīniem un plediem, dodot priekšroku linolejam un parketam.
8. Maksimāli jāsamazina potenciālie putekļu uzkrājēji: jāatsakās no biezajiem aizkariem, gobelēniem u.c.
9. Kā jau iepriekš minēts, putekļos var būt arī pelējumsēnīšu sporas. Lai mājā neieviestos pelējums:
* biežāk jāvēdina vietas, kur pelējums parasti iemetas: vannasistaba, virtuve, bet vasarnīcā un laukos – arī bēniņi un pagrabs;
* jārūpējas, lai ūdensvada caurules un krāni vienmēr būtu kārtībā;
* regulāri jātīra un jādezinficē ventilācijas šahtas režģi;
* nedrīkst pieļaut, lai mājās glabātos kāds sapelējis produkts (piemēram, ar pelējumu pārklāts apelsīns telpas gaisu “bagātina” ar aptuveni 15 miljardiem sporu diennaktī);
* biežāk jāpārbauda, vai uz puķu podiem nav parādījies balts vai oranžs aplikums. Ja ir, tas rūpīgi jānovērš.
Cilvēkiem, kas cieš no alerģijas uz mājas putekļiem, ieteicams kalnu klimats – 1500–1800 metru augstumā virs jūras līmeņa alerģiju izraisošās ērcītes nedzīvo, jo tām nepatīk sausais kalnu gaiss.