Pavisam nesen “Swedbank” nāca klajā ar paziņojumu, ka pašreizējā situācija nav tik labvēlīga kā iepriekšējos gados. Banka arī sniedza detalizētu skaidrojumu par notikušo.
Finanšu nozares satricinājums
Šogad finanšu nozari ir satricinājusi būtiska ziņa, kas izgaismo ekonomikas nestabilitātes mērogu un tās ietekmi uz vadošajiem tirgus spēlētājiem. “Swedbank” peļņa Latvijā pirmajā pusgadā ir samazinājusies līdz 73 miljoniem eiro, kas ir par 38,6% jeb 46 miljoniem eiro mazāk nekā attiecīgajā periodā 2024. gadā, liecina bankas dati.
Signāls par dziļākām problēmām
Šāds peļņas kritums nav tikai skaitlis statistikas tabulā — tas ir brīdinājuma signāls, ka pat šķietami stabilas finanšu institūcijas nav pasargātas no ekonomikas nenoteiktības un jauniem izaicinājumiem. Analīze atklāj sarežģītu faktoru kopumu, kas šobrīd ietekmē finanšu vidi Latvijā un visā Baltijas reģionā.
Peļņas krituma dati
Lai pilnvērtīgi izprastu “Swedbank” peļņas krituma nozīmi, nepieciešams detalizēti aplūkot finanšu rādītājus. 2024. gada pirmajā pusgadā banka Latvijā nopelnīja 119 miljonus eiro, bet 2025. gadā šis skaitlis saruka līdz 73 miljoniem eiro, kas skaidri norāda uz būtisku atpalikumu no iepriekšējā gada rezultātiem.
Ceturkšņu salīdzinājums
Datu analīze pa ceturkšņiem rāda, ka 2025. gada pirmajā ceturksnī peļņa sasniedza 36 miljonus eiro, kas ir ievērojami mazāk nekā 2024. gada pirmajā ceturksnī, kad peļņa bija 65 miljoni eiro.
Tendences turpinājums
Šie rezultāti jau agrāk signalizēja par negatīvu attīstības virzienu, kas 2025. gadā nav mainījies un ir turpinājies arī nākamajā ceturksnī.
Plašāka nozares tendence
Šī situācija nav skārusi tikai “Swedbank” – līdzīgas tendences redzamas visā Latvijas banku sektorā. 2025. gada pirmajā ceturksnī kopējā sektora peļņa bija 107,35 miljoni eiro, kas ir par 35,2% mazāk nekā pirms gada. Līdzīga aina ir arī pirmajos piecos mēnešos – monetārās finanšu iestādes Latvijā nopelnīja 165,7 miljonus eiro, kas ir par 33,8% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Šie dati liecina, ka runa ir par vispārēju nozares tendenci, nevis atsevišķu gadījumu.
Ekonomisko pārmaiņu signāli
Skaitļi skaidri atklāj ekonomiskās pārmaiņas un problēmas, ar kurām saskaras finanšu sektors Latvijā. Tie norāda uz dziļākiem procesiem, kas ietekmē banku darbības rezultātus un nozari kopumā.
ECB monetārās politikas ietekme
Viens no nozīmīgākajiem peļņas krituma faktoriem ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā monetārā politika. Pēc straujā procentu likmju kāpuma, kura mērķis bija ierobežot inflāciju, virziens ir mainījies – 2025. gada 5. jūnijā ECB Padome samazināja trīs galvenās eirozonas procentu likmes par 25 bāzes punktiem, turpinot samazināšanas kursu, kas sākās ar noguldījumu iespējas uz nakti likmes samazinājumu 6. martā. Šādas izmaiņas tieši samazina banku tīros procentu ienākumus, kas ir viens no būtiskākajiem peļņas avotiem.
