Galviņkāpostu audzēšana nav viegls process – lūk 9 padomi to lieliskai ražai

Lieli, sulīgi un kraukšķīgi kāposti, kas nobriest līdz vasaras beigām, iepriecinās jebkuru dārzkopi

No šī daudzu iemīļotā dārzeņa var pagatavot tik daudz dažādu ēdienu un arī sagatavot to ziemai. Un tik ļoti gribas izaudzēt lielas un veselīgas galviņas. Šodien runāsim par to, kas tam nepieciešams, kādi pūliņi jāiegulda, lai iegūtu lielisku balto kāpostu ražu. Kāpostu audzēšanas noslēpumi ir vienkārši – tikai jāievēro pamat ieteikumi.

1. Kāpostu stādus vislabāk laistīt ar siltu ūdeni. Kāpostu stādus var audzēt mājās uz palodzes. Šajā gadījumā tos sēj kastītēs un līdz sadīgšanai tur telpā, kur gaisa temperatūra ir apmēram 18 °C. Vislabāk ir laistīt stādus ar kausētu ūdeni, bet, ja izmanto krāna ūdeni, tad tas jānostādina un jāsasilda.

2. Stādu kopšana. Kāpostus vajadzētu piķēt agrīni – kad sāk augt pirmās īstās lapiņas. Šajā laikā temperatūra dienā būtu jātur ap 18 °C, bet naktī jāliek tai nokrist līdz 8 °C.

Stādi jātur ļoti gaišā vietā uz palodzes vai jānodrošina papildus apgaismojums. Kad parādās 2 īstās lapas, stādiem jāveic pirmā mēslošana, izmantojot speciālu stādu mēslojumu. Pēc 10 dienām var veikt otro mēslošanu – labi der kūtsmēsli. Ieteicams reizi nedēļā stādus laistīt ar vāju kālija permanganāta šķīdumu (3 g uz 10 l ūdens).

Pirms izstādīšanas stādi jārūda – apmēram 10–12 dienas iepriekš, atverot logus vai iznesot kasti ar augiem ārā. Norūdīti augi var izturēt salnas līdz -5…-7 °C. Izstādīšanai gataviem kāpostu stādiem jābūt ar 5 lapām un labi attīstītu sakņu sistēmu.

3. Stādu stādīšanas vieta un laiks

Kāpostu dobi ieteicams sagatavot iepriekš, tajā vietā, kur iepriekš auga kartupeļi, sīpoli, gurķi vai bietes. Augsnei jābūt irdenai un barojošai, ar organisko mēslojumu (mēslu vai komposta) piedevu. Smilšainas un skābas augsnes kāpostiem neder. Kāposti ļoti labi reaģē uz jebkādu mēslojumu – gan minerālmēslu, gan organiskā.

Kāpostu stādus izstāda apmākušā laikā, vislabāk – vakarā, ievērojot shēmu 60×30 cm. Katrā bedrītē jāieber sauja pelnu un jāielej 1 litrs ūdens. Stādot nedrīkst iedziļināt augšanas punktu – stādu vajag iestādīt līdz pirmajām lapiņām. Labi, ja līdzās aug kartupeļi, sīpoli, dilles – tie atbaida kaitēkļus, piemēram, laputis. Pirms stādīšanas katrā bedrē ielej 1 litru ūdens. Parasti stādīšanu veic maija pirmajā pusē.

4. Kāpostiem nepieciešamā temperatūra. Kāposti ir ļoti aukstumizturīgi augi, tāpēc jāievēro tiem nepieciešamais temperatūras režīms. Lai gan sēklas var dīgt jau +2–3 °C temperatūrā, tas notiek ļoti lēni, bet pie +18–20 °C sēklas sadīgst 3–4 dienās. Optimālā temperatūra stādu attīstībai ir 13–15 °C, bet pēc izstādīšanas augiem piemērota temperatūra ir 15–18 °C.

Lasi vēl: Maijā sajaucu 3 vienkāršus līdzekļus rozēm un krūmi uzziedēja 3 nedēļu laikā bez dārgām ķimikālijām

5. Laistīšana. Kāposti ļoti mīl ūdeni. Pēc izstādīšanas stādus sākumā laista katru dienu, vēlāk pietiek laistīt pēc vajadzības – kad augsne sāk izžūt, vēlams vakarā. Periodiski augsne ap augošajiem kāpostiem jāirdina. Kad augustā sāk veidoties galviņas, vienam augam nepieciešams 5–10 litri ūdens. Kāposti nedrīkst ciest no mitruma trūkuma.

6. Mēslošana. Kāpostus veģetācijas laikā nepieciešams mēslot divas reizes: pirmo reizi – 10–15 dienas pēc izstādīšanas, otro – galviņu veidošanās laikā. Mēslošanai var izmantot gan organiskos (kūtsmēslus, putnu mēslus, zāļu uzlējumu), gan minerālmēslus – pēc instrukcijas.

7. Ravēšana. Lai izveidotos lielas un blīvas kāpostgalvas, kāpostiem jāveidojas spēcīgai sakņu sistēmai. Tāpēc ap augiem, īpaši jauniem, nedrīkst būt nezāļu. Kāpostgalvu veidošanos veicina arī to apkaušana – tas veicina papildu sakņu veidošanos.

8. Kaitēkļi. Lai atbaidītu kaitēkļus, kāpostus var apbērt nedaudz ar koksnes pelniem. Kukaiņus atbaida arī dīzeļdegvielas smaka – tam var izveidot šādus līdzekļus: dažus kociņus aptīt ar vecām lupatām, iemērcēt dīzeļdegvielā un iespraust tās zemē dobē ar kāpostiem.

9. Ražas novākšana. Svarīgi ir savlaicīgi novākt nogatavojušās kāpostgalvas. Vēlīnos kāpostus, kas paredzēti ziemas uzglabāšanai, novāc oktobra vidū, bet kāpostus skābēšanai – vēlāk, oktobra beigās.

Pēc galviņu novākšanas kāpostu kātus nevajadzētu atstāt zemē – labāk tos savākt un ielikt kompostā, kā arī tur var pārziemot laputis.