Latvijas dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir nācis klajā ar jaunāko prognozi par tuvojošos vasaras sezonu. Viņš uzsver, ka, neskatoties uz siltā laika iestāšanos, jau vasaras sākumā būtu prātīgi sagatavoties arī iespējamām nelabvēlīgām situācijām.
Balstoties uz saviem novērojumiem, Bukšs atklāj, kas sagaidāms šovasar.
Latvijas gadalaiku ritējumu lielā mērā nosaka tās ģeogrāfiskā atrašanās Ziemeļeiropā un Baltijas jūras tuvums. Šie faktori veicina skaidri izteiktu četru gadalaiku maiņu, ko var labi novērot visa gada garumā.
Parasti ziemas periods Latvijā sākas decembrī un ilgst līdz februāra beigām, kad raksturīgas zemākas temperatūras un sniega sega. Pavasaris, kura sākums parasti ir martā un noslēgums maija beigās, ienes dabas atmodu, sniega kušanu un pirmajos ziedos iekrāsojas pļavas. Rudens iestājas septembrī un ilgst līdz novembra beigām, kad dominē košas lapu krāsas un pamazām kļūst vēsāks. Tomēr klimata svārstību dēļ šo sezonu sākums un beigas var mainīties no gada uz gadu.
Vilis Bukšs savos nesenajos vērojumos norāda, ka daba jau šobrīd sniedz norādes par gaidāmo vasaru. Viņš aicina būt modriem un gatavoties iespējamām laika apstākļu pārmaiņām, pat ja sākotnēji šķiet, ka viss būs labvēlīgi. Konkrētās zīmes, kas liecina par šīm prognozēm, Bukšs izklāsta savā jaunākajā ziņojumā.
Plaši zināmais dabaszinātnieks Vilis Bukšs nesen ir publiskojis savus vērojumus par gaidāmo vasaru. Mūsdienās, kad lielākā daļa cilvēku paļaujas uz ātrām laika ziņām viedtālrunī, bieži netiek novērtēts, cik sarežģīts ir pats laikapstākļu prognozēšanas process. Cilvēkiem ir izvēle – uzticēties tehnoloģijām vai sekot pieredzējušu meteorologu un dabas vērotāju novērojumiem.
Bukšs prognozē, ka šogad vasaras saulgrieži būs sausi, bet jūlijs sagaidāms lietains. Savukārt augusta beigās varētu būt vērojamas pirmās salnas, kas liecinātu par rudens tuvošanos. Pēc viņa vērojumiem, 7. janvāra – pirmās dienas pēc Zvaigznes dienas – laikapstākļi norādījuši, ka gaidāma gan karsta, gan pērkoņaina vasara. Vienlaikus arī citas gada dienas, pēc Bukša domām, liecina par iespēju, ka vasara būs samērā mitra un bagāta ar nokrišņiem.
Tikmēr profesionālie meteorologi vēl nesteidzas ar konkrētām ilgtermiņa prognozēm. Meteoroloģe norāda, ka šī vasara, iespējams, būs siltāka par normu, tomēr garantēt nepārtraukti karstu laiku visā sezonas garumā nevar. Kas attiecas uz nokrišņu daudzumu, arī tas, visticamāk, nepārsniegs ierastos rādītājus.
Līdz šim nav iespējams precīzi paredzēt, kad Latvijā iestāsies stabila un nemainīga vasara – gan dabas vērotājiem, gan profesionālajiem sinoptiķiem vēl jāgaida papildu dati. Pavasaris Latvijā jau ir sācies, un šķiet, ka šogad sniega sega vairs neatgriezīsies. Tomēr runāt par salu pilnīgu izzušanu vēl ir pāragri – tā var uzbrukt pat šajā periodā.
Vai var paļauties uz meteorologu prognozēm? Ikdienā cilvēki bieži sastopas ar situācijām, kad laikapstākļi atšķiras no prognozētajiem. Sinoptiķe Laura Krūmiņa atzīst, ka īstermiņa prognozes šobrīd ir ļoti precīzas un tiek pastāvīgi atjaunotas, savukārt ilgtermiņa prognozēm ir lielāka nenoteiktība, īpaši pēc trešās vai ceturtās diennakts. Salīdzinot ar prognozēm pirms piecpadsmit gadiem, kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies, tomēr ilgtermiņa aplēses, piemēram, mēnesim, vēl joprojām ietver zināmu nenoteiktību.
Ekstrēmu laikapstākļu, piemēram, zemestrīču, tornado vai globālo klimata pārmaiņu risks arī tiek rūpīgi uzraudzīts Latvijā. Lai gan mūsu reģionā postošas zemestrīces ir reti sastopamas, nelielas svārstības laiku pa laikam notiek un nākotnē tās varētu atkārtoties. Viesuļvētras, Latvijā nav sagaidāmas, taču, ņemot vērā klimata izmaiņas, arī pie mums palielinās ekstrēmu laikapstākļu iespējamība.
Latvijas Meteoroloģijas centrs uzsver, ka jau šobrīd novērojamas augstākas vidējās gaisa temperatūras, un šī tendence turpināsies. Pēc klimatoloģes Krūmiņas teiktā, nākotnē Latvijā ziemas kļūs siltākas un mitrākas, sniega būs mazāk, un lietus kļūs biežāks arī ziemas mēnešos.
