Katra vecāka sapnis ir izaudzināt laimīgu bērnu, kurš var īstenot savu potenciālu
Psihoterapeite, klīniskā sociālā darbiniece un Ziemeļaustrumu universitātes pasniedzēja Eimija Morina (Amy Morin) dalījās ar desmit frāzēm, kas palīdz bērniem pārvarēt grūtības.
Neatkarīgi no tā, cik gudrs vai sportisks ir bērns, viņam būs grūti sasniegt savus mērķus, ja viņam trūks garīgā spēka. Morena skaidro, ka garīgi spēcīgu bērnu audzināšana nav saistīta ar to, lai iemācītu viņiem “rūdīties”. Viņasprāt, mātēm un tēviem ir jāiemāca viņiem ticība sev, prasmes tikt galā ar grūtībām un pārvaldīt savas emocijas.
Vecāki var palīdzēt stiprināt bērna garīgo spēku, izvēloties pareizos vārdus. Ir vienkāršas frāzes, kuras var izmantot, lai attīstītu noturību, emocionālo inteliģenci un problēmu risināšanas prasmes. Iekļaujot tās ikdienas dzīvē, var radīt vidi, kurā bērniem ir droši mācīties, ciest neveiksmes un augt. Galu galā tas, ko viņiem saka vecāki, ir patiešām svarīgi. Nelieli vārdi var radīt lielas pārmaiņas. Lūk, 10 “vienkāršas, bet spēcīgas” frāzes, kā norāda Morēna:
“Ko tu teiktu savam draugam, kuram ir šī problēma?”
Bērns, kurš jūtas neapmierināts, ir vairāk tendēts uz paš-nosodīšanu. Kad viņi saka kaut ko līdzīgu: “Es nekad nenokārtošu matemātiku,” vecāki vēlas viņus nomierināt. Taču, ja jūs to darāt, bērni pierod paļauties uz to, ka negatīvās domas ir atkarīgas no vecāka. Un, kad viņi domā par to, kā viņi mierinātu draugu ar labiem vārdiem, viņu perspektīva mainās, un viņi iemācās runāt ar līdzjūtību pret sevi.
“Tas ir pilnīgi saprotami, ka tu tā jūties.”
Jūtu leģitimēšanai ir liels spēks. Kad vecāks atzīst bērna jūtas un jūt līdzi, bērns zina, ka viņš tiek uztverts un uzklausīts. Bērni neuztraucas par to, ka viņi kļūdās, ja jūtas nepareizi. Viņu jūtu atzīšana arī vairo uzticību un var likt viņiem atklātāk dalīties savās bažās. To sakot, vecāki māca bērniem, ka viņu emocijām ir tiesības pastāvēt.
“Ir normāli justies satrauktam, bet nav normāli tā rīkoties”.
Bērniem ir svarīgi zināt, ka ir atšķirība starp jūtām un uzvedību. Šī frāze apstiprina bērna emocijas, vienlaikus nosakot uzvedības robežas. Šī frāze parāda viņiem, ka tādas jūtas kā dusmas vai skumjas ir normālas, bet nav pieņemami lamāties vai sāpināt citus.
Vecāki var izmantot šo iespēju, lai mācītu bērniem alternatīvus veidus, kā tikt galā ar problēmām. Piemēram, dziļi ieelpot vai izrunāt savas jūtas. Emociju izpausmju kontrolēšana ir būtiska prasme, kas noderēs viņu dzīvē, kad neizbēgami būs kāpumi un kritumi.
“Atrisināsim to kopā.”
Kad bērns ir satraukts vai cīnās, vecāku dabiskā reakcija var būt vēlme steigties palīgā un visu labot. Taču bērniem ir svarīgi apgūt problēmu risināšanas prasmes.
Piedāvājot problēmu risināt kopā, vecāks pārliecina bērnu, ka grūtības nav jāpārvar vienatnē, vienlaikus parādot viņam noderīgu pieeju. Bērni gūst labumu no tā, ka redz, cik daudz ir veidu, kā atrisināt vienu un to pašu problēmu, un gūst pārliecību par savām spējām pieņemt pareizus lēmumus.
Protams ir liela nozīme cik bērnam ir gadu. Ar sešgadnieku mēs noteikti šos teikumus nedaudz pārfrāzēsim bērnam saprotams vārdos, bet ar pusaudzi jau pilnīgi mierīgi var runāt tieši tā, kā ir noradīts.
“Es ceru, ka tu lepojies ar sevi par to, ka tik cītīgi strādā!”
Centienu, nevis tikai rezultātu, atzīšana māca bērniem novērtēt neatlaidību, nevis pilnību. Ja vecāks uzslavē bērnu tikai par augstām atzīmēm, bērns var domāt, ka sekmju izraksta rezultāti ir svarīgāki nekā godīgums un godprātība.
Izmantojot šo frāzi, māte vai tēvs parādīs bērnam, ka viņš var lepoties ar sevi, nemeklējot ārēju apstiprinājumu. Kad bērni izjūt gandarījumu par saviem centieniem, viņi iemācās paš-motivāciju un noturību, saskaroties ar neveiksmēm.
“Kas tev lika justies tik drošam, lai izturētu neveiksmi?”
Pārāk bieži neveiksmes tiek uztvertas kā kaut kas tāds, no kā jābaidās, taču izturīgi bērni saprot, ka tās ir izaugsmes sastāvdaļa. Šis jautājums liek pārdomāt neveiksmi kā drosmes pazīmi. Atklāta saruna par neveiksmēm mudina bērnu izmēģināt jaunas lietas, iziet no savas komforta zonas un vairot pārliecību par savām spējām neatkarīgi no rezultāta.
“Kādu mācību mēs varam no tā gūt?”
Kad kaut kas neizdodas, bērniem ir viegli apstāties pie negatīvā. Šī frāze novirza uzmanību uz attīstību un mācīšanos. Tā māca bērnam uztvert neveiksmi kā iespēju pilnveidoties un palīdz attīstīt zinātkāri, nevis paškritiku.
“Vai tev ir jāatrisina problēma vai jātiek galā ar to, kā tu jūties?”
Ar šo frāzi tiek izdarīta svarīga atšķirība starp ārējām problēmām un iekšējām reakcijām. Ļaujiet bērnam uztraukties par sarežģītu matemātikas uzdevumu un vēlmi izlaist tā risināšanu. Ļaujot viņam nerisināt matemātiku, uz kādu laiku var mazināt viņa trauksmi, taču tas var radīt ilgtermiņa problēmas.
Labāk ir palīdzēt skolēnam saprast, ka viņš nervozē par nepareizu uzdevuma risināšanu un ka viņš spēs tikt galā ar šīm sajūtām, nevis izvairīties no uzdevuma risināšanas. Mācot bērniem noteikt, vai problēma ir situācija vai sajūtas, viņi labāk spēs kontrolēt reakcijas. Tas arī palīdzēs viņiem saprast, kad viņiem ir jāmaina domāšana, nevis apstākļi.
“Kas ir pretrunā ar šo secinājumu?”
Bērni bieži domā absolūtās kategorijās, piemēram, “Es neesmu gudrs” vai “Es nevienam nepatīku”. Šis jautājums palīdzēs viņiem apstrīdēt un pārveidot šos uzskatus, koncentrējoties uz izņēmumiem. Bērns atcerēsies, ka ir reizes, kad šīs domas nav patiesas, un attīstīs elastīgāku, reālistiskāku skatījumu uz sevi un pasauli.
Lasi vēl: 7 veļas mazgāšanas ieteikumi, kas paildzinās jūsu veļas mazgājamās mašīnas kalpošanas laiku
“Parunāsim par to, par ko tu šodien esi pateicīgs.”
Pateicība ir pārbaudīts līdzeklis labklājības uzlabošanai. Pārvēršot to par ikdienas ieradumu, jūs varat iemācīt bērniem koncentrēties uz pozitīvajām lietām dzīvē pat grūtos brīžos. Tā māca bērniem, ka viņiem ir pietiekami daudz resursu, palīdz veidot emocionālo noturību un saskatīt labo katrā dienā.
Tomēr daudzi vecāki bieži vien šaubās, vai viņi rīkojas pareizi attiecībā uz saviem bērniem. Vecāku audzināšanas eksperte Margo Machol Bisnow aptaujāja simtiem jauno uzņēmēju un viņu vecāku. Viņa norāda, ka daudzi vecāki atzina, ka, ja viņi varētu atgriezties pagātnē, viņi būtu izvēlējušies citu audzināšanas veidu.
