Eiropas Centrālā banka (ECB) ir aplēsusi, ka būs nepieciešami apjomīgi eiro zonas budžeta izdevumu samazinājumi, lai līdz 2070. gadam sasniegtu 60% parāda attiecības pret IKP mērķi.
Ilgtermiņā eiro zonas valstu atgriešanās pie ES oficiālajiem budžeta mērķiem prasītu plašus taupības pasākumus, teikts beidzamajā Eiropas Centrālās bankas publicētajā pētījumā. Lai līdz 2070. gadam atgrieztos pie 60% valsts parāda attiecības pret iekšzemes kopproduktu (IKP), 20 eiro zonas valstīm teorētiski būtu strukturāli jāsamazina izdevumi vidēji par 5% no IKP, sākot jau no 2025. gada.
Pētījumā skaidrots, ka šāda fiskālā konsolidācija nav bezprecedenta gadījums, taču vēsturiski tā galvenokārt ir notikusi pēc nopietnas valsts finanšu krīzes.
Pētījuma aplēses ietver divas dimensijas. Pirmajā vienkārši ņemts vērā eiro zonas valstu publisko finanšu stāvoklis, kas jau ir pasliktinājies. Pēc eiro zonas krīzes, Covid-19 un nesenā inflācijas pieauguma izraisītā satricinājuma daudzas valstis ir tālu no oficiālā mērķa, proti, 60 % valsts parāda attiecības pret IKP, kā to paredz ES līgumi.
Lai šo robežu sasniegtu līdz 2070. gadam, valsts izdevumi būtu jāsamazina vidēji par 2 % no IKP gadā. Saskaņā ar šo analīzi Slovākija, Itālija un Francija, kas ir starp valstīm, kurām nepieciešama fiskālā konsolidācija par vairāk nekā 4%, būtu trīs visvairāk apdraudētās valstis.
Papildus šai pašreizējai, labi dokumentētai budžeta novirzei pētījumā norādītas trīs ilgtermiņa problēmas, kas būtiski ietekmēs šo valstu publiskās finanses.
Pirmā ir milzīgā demogrāfiskā problēma, ko rada iedzīvotāju novecošanās un dzimstības samazināšanās. Tas palielinās pensiju un veselības aprūpes sistēmu izmaksas. Lai ar to tiktu galā, saskaņā ar pētījumu valsts izdevumiem kopumā būtu jāpalielinās par 1,4 % no IKP. Francija šajā ziņā ir viena no vismazāk apdraudētajām valstīm, bet visneaizsargātākās valstis ir Spānija (tai būs nepieciešami 3 % papildu izdevumu), Beļģija (2 %) un Vācija (gandrīz 1,5 %).
Otra problēma ir militāra konflikta atgriešanās Eiropā. Lai sasniegtu NATO noteikto mērķi – 2% no valsts IKP atvēlēt aizsardzības budžetam, eiro zonas valstīm būtu jāpalielina militārie izdevumi par 0,5% no kopējā IKP.
Trešais izaicinājums ir klimata pārmaiņas. Rakstā pieņemts, ka ES ievēros savu solījumu par “nulles neto emisijām” siltumnīcefekta gāzu mazināšanai. Tomēr klimata politikas īstenošana prasa ļoti lielus tēriņus.