Federālo rezervju sistēmas (FED) amatpersonas jūnija sanāksmē norādīja, ka inflācija virzās pareizajā virzienā, bet ne pietiekami strauji, lai viņi varētu samazināt procentu likmes, raksta CNBC.
Trešdien publiskotais protokols liecināja, ka politikas veidotājiem trūkst pārliecības, kas nepieciešama, lai pazeminātu politiku, vienlaikus viņi kopumā bija vienisprātis, ka nevajadzētu steigties ar samazināšanu.
Federālo rezervju sistēmas pārstāvji jūnija sanāksmē norādīja, ka inflācija virzās pareizajā virzienā, bet ne pietiekami ātri, lai viņi varētu samazināt procentu likmes, liecina trešdien publicētais protokols.
“Sanāksmes dalībnieki apstiprināja, ka nepieciešami papildu labvēlīgi dati, lai gūtu lielāku pārliecību, ka inflācija ilgtspējīgi virzās uz 2%,” teikts sanāksmes kopsavilkumā.
Lai gan protokolā atspoguļotas 19 centrālo banku pārstāvju, kuri piedalījās diskusijā, domstarpības, dažiem pat norādot uz tieksmi nepieciešamības gadījumā paaugstināt likmes, sanāksme noslēdzās ar Federālās atklātā tirgus komitejas balsojumu, saglabājot likmes nemainīgas.
FED mērķis ir 2% gada inflācija, kas ir augstāks līmenis kopš 2021. gada sākuma. Amatpersonas sanāksmē norādīja, ka pēdējā laikā dati ir uzlabojušies, lai gan tās vēlas vairāk pierādījumu, ka tas turpināsies.
Sanāksmes dalībnieki “uzsvēra, ka viņi nedomā, ka būtu lietderīgi samazināt federālo fondu likmes mērķa diapazonu, kamēr nebūs parādījusies papildu informācija, kas sniegtu lielāku pārliecību, ka inflācija ilgtspējīgi virzās uz Komitejas 2 % mērķi”.
Sanāksmē politikas veidotāji sniedza arī jaunāko informāciju par tautsaimniecības prognozēm un monetāro politiku turpmākajos gados.
FOMC “punktu diagramma” liecināja par viena ceturtdaļas procentu punkta samazinājumu līdz 2024. gada beigām, salīdzinot ar trim, kas tika norādīts pēc pēdējās atjauninātās informācijas martā. Nākotnes līgumu tirgi joprojām paredz divus samazinājumus, sākot ar septembri.
Turklāt komiteja lielākoties nemainīja savas ekonomiskās prognozes, lai gan samazināja inflācijas gaidas šim gadam.
Diskusijās par monetārās politikas pieeju protokolā atspoguļotas dažas domstarpības. Daži locekļi norādīja, ka inflācijas saglabāšanās gadījumā nepieciešams stingrāk ierobežot stingrāku politiku, savukārt citi norādīja, ka viņiem jābūt gataviem reaģēt, ja tautsaimniecības izaugsme pavājinās vai darba tirgus pavājinās.
“Vairāki dalībnieki norādīja, ka gadījumā, ja inflācija saglabāsies augstā līmenī vai turpinās palielināties, varētu būt nepieciešams palielināt federālo fondu mērķa likmes diapazonu,” teikts protokolā. “Vairāki dalībnieki atzīmēja, ka monetārajai politikai jābūt gatavai reaģēt uz negaidītu tautsaimniecības vājumu.”
Kopsavilkumā arī atzīmēts, ka “lielākā daļa” uzskata, ka ekonomiskā izaugsme “pakāpeniski atdziest” un ka pašreizējā politika ir “ierobežojoša”, kas ir būtisks termins, jo amatpersonas apsver, cik ierobežojošai jābūt politikai, vienlaikus samazinot inflāciju un neradot pārmērīgu kaitējumu tautsaimniecībai.
Kopš sanāksmes amatpersonas lielākoties pieturējušās pie piesardzīga scenārija, uzsverot atkarību no datiem, nevis prognozēm. Tomēr vairākas amatpersonas, t.sk. priekšsēdētājs Džeroms Pauels, norādīja, ka turpmāki uzmundrinoši inflācijas rādītāji radītu pārliecību, ka likmes var tikt pazeminātas.