Kāpēc zviedriem aizliegts aizsegt logus ar aizkariem un žalūzijām? Pārsteidzošs iemesls, kas sakņojas vēsturē!

Posted on by Sandra Kovaļenko

Related Post

    Tie, kas pabijuši Zviedrijā, droši vien ievērojuši, ka mājās un dzīvokļos praktiski nav aizkaru un žalūziju. Šķiet, ka šis dekoratīvais un praktiskais elements valstī ir stingri aizliegts.

    Pēc mūsu uzskata, tā absurda un ļoti dīvaina paraža, jo mūsu valstī aizkari ir ārkārtīgi populāri kā līdzeklis privātās dzīves aizsardzībai. Turklāt, ja telpā ir aizkari, saulainās dienās nav tik karsts, bet mēbeles, paklāji un sienas neizbalē no ultravioletā starojuma.

    Atklāsim patiesību – Zviedrijas karaļvalstī jau kopš 17. gadsimta pirmās puses faktiski pastāv aizliegums aizsegt logus! Faktiski šis likums nav atcelts un ir spēkā “de jure”, lai gan patiesībā jau sen ir kļuvis par tradīciju, nevis par stingriem noteikumiem. Par šī aizlieguma iemesliem bieži raksta Zviedrijas plašsaziņas līdzekļos, bet mēs par to zinām maz, tāpēc uzskatām par savu pienākumu dalīties tajā ar tevi.

     

    Vai tu zini, ko latviešu valodā nozīmē šie vienkāršie vārdi?

    Izpildi šo testu un pārbaudi, vai tu zini, ko latviešu valodā nozīmē šie vienkāršie vārdi!

    1 / 2

    Vai tu zini ko nozīmē šis latviešu vārds?

    2 / 2

    Vai tu zini ko latviešu valodā nozīmē šis vārds?

    Your score is

    The average score is 77%

    0%

    17.gadsimta pirmajā pusē Zviedrijā valdīja kareivīgais karalis Gustavs Ādolfs no Vāsu dinastijas. Viņš veica militāras un jūrniecības reformas, kā arī lika uzbūvēt slaveno kuģi “Vāsa”, kas nosaukts valdošās ģimenes vārdā.

    Šis greznais vairāku klāju kuģis, bruņots ar gandrīz piecdesmit bronzas lielgabaliem, nogrima, jau dodoties savā pirmajā peldējumā. Pēc tam notika ilga izmeklēšana, kuras rezultātā tika secināts, ka kuģis nogrimis tāpēc, ka uz tā bija izvietoti pārāk daudz lielgabalu, kas kopumā veidoja pārāk lielu svaru.

     

    Valdnieka centieni īstenot pārkārtojumus uz sauszemes bija veiksmīgāki. Viņam izdevās ieviest lauksaimniecībā kartupeļu audzēšanu, izveidot pirmos satiksmes noteikumus Eiropā, kā arī radīt armiju, kas bez pūlēm iekaroja Dāniju, Norvēģiju un ģermāņu valstis, uz neilgu laiku padarot Baltijas jūru par Zviedrijas iekšējo jūru.

    Lasi vēl: Maija brīvdienas rada šausmas: sinoptiķi ir sastādījuši jaunu laika prognozi

    Karalim piemita kaislība uz unifikāciju. Viņš samazināja armijas pulkus līdz vienam saucējam, sadalot visas dažādās kājnieku vienības reindžeros un musketieros, bet kavalēriju – vieglajos lanceros un huzāros, vidējos dragūnos un smagajos kirasieros. Viņš arī izstrādāja artilērijas kalibru sistēmu un noteica, cik zirgu un pajūgu nepieciešams modernizēto ieroču transportēšanai.

    Reiz viņa majestātes skatienu piesaistīja logi nelielā ciematā, kad viņš atklāja, ka visos māju logos ir dažādu krāsu aizkari. Un tas bija laikā, kad viņa slavenajai armijai nepietika auduma formas tērpiem. Aizkaru liktenis tika izlemts – tie Zviedrijā tika aizliegti kā luksusa prece!

    Bet tā ir tikai puse no stāsta.

    Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

    Tevi noteikti interesēs

    COMMENTS

    Leave a Comment