Daudzu cilvēku izpratnē lauru lapa nav tikai garšviela ar cēlu pikantu garšu. Saskaņā ar ticējumiem šim augam piemīt vēl viena apbrīnojama spēja.
Tradīcija nēsāt līdzi lauru lapas aizsākās jau senatnē. Kādas īpašības piemīt šim augam un kāpēc tas ir izpelnījies šādu cilvēku cieņu?
Lauru lapu vēsture un simbolika
Senās Grieķijas kultūrā lauru uzskatīja par uzvaras un miera iemiesojumu. Šī auga aizbildnis bija pats Apolons. Leģenda vēsta, ka dievs vajāja nimfu Dafni, kura bija devusi šķīstības solījumu.
Dafne lūdza dieviem palīdzību, un tie apvij viņu ar lauru koku. Apolons velti apskāva tā zaļos zarus – Dafne vairs nebija tāda pati kā iepriekš.
Ar lauru lapu sariem un lapām senos laikos godināja mūziķus, dzejniekus, dejotājus, to vainagiem rotāja sportistus. Svētku laikā lauru vainagus piekarināja ielās.
Senajā Romā lauru vainags kļuva par augstākās militārās un imperatora varas simbolu. Uz monētām un dārgakmeņiem redzams, kā ar šo augu rotātas pirmo Romas imperatoru galvas.
Lasi vēl: Lietas, ko noteikti nevajadzētu turēt uz palodzēm! Daudzi šo neņem vērā, bet vēlāk nožēlo
Agrīnajā kristietībā lauru lapas simbolizēja mūžīgo dzīvību, ko cilvēce ieguva ar Kristus mocekļa nāvi. Savukārt vēlāk hellēnisma laikmetā lauru vainags ieguva slavas simbola statusu.
Pēc Franču revolūcijas 1789. gadā tas tika iekļauts dažu valstu heraldikā – gan pašas Francijas Republikas, gan arī Alžīrijas, Izraēlas, Meksikas, Brazīlijas un citu valstu heraldikā.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā