Aizsaulē devusies pozitīva un enerģiska latviešu ansambļa dalībniece, kuru teju zināja visa Latvija. Šī diena ir sēru pilna.
Neatkarīgi no tā, vai jūs to vēlaties vai nē, bet reizēm katram no mums ir jāapmeklē kapsētas. Un ir jāatceras, ka, to darot, jāievēro daži noteikumi, kas vērsti uz drošības pasākumu ievērošanu, lai, atrodoties uz tām, neradītu problēmas. Pretējā gadījumā jūsu liktenis var mainīties tā, ka, kā saka, neko daudz neparādīsies. Un visa jūsu dzīve var izvērsties greizi.
Ko jums vajadzētu darīt, lai kapsētā nenokļūtu nepatikšanās?
Netraucējiet aizgājušo mieru ar saviem vakara un nakts apmeklējumiem. Jums nevajadzētu apmeklēt kapsētas vakarā un jo īpaši pēc saulrieta. Kopš seniem laikiem tiek uzskatīts, ka dienā saimnieko dzīvi cilvēki, bet nakts pieder aizgājušajiem. Tāpēc jums nevajadzētu traucēt viņu mieru ar pēkšņām vizītēm.
Daudzās kultūrās tic, ka, iestājoties naktij, kapsētas apciemo ļaunie spēki, kas vēlas kaitēt dzīvajiem cilvēkiem. Daudzi arī tic, ka tieši pirms pusdienlaika Dvēseles apmeklē savu ķermeni. Un, ja uz kapsētu ierodas no rīta pirms pusdienas, ir iespējams sajust aizgājušo klātbūtni.
Pēc pusdienlaika enerģētiskā apmaiņa pastiprinās, un vecāki cilvēki var justies slikti. Cits ticējums vēsta, ka ziemas laikā nav vērts apmeklēt šīs vietas. Ja nepieciešams apmeklēt kapsētu ziemā, kad visapkārt visu klāj bieza sniega kārta, tad no kapsētas jāaiziet un jāiet pa sniega nobruģētu ceļu, lai neienestu savās mājās neveiksmes.
Diemžēl tagad par sēru vēsti..
Diemžēl skumja ziņa ir skārusi Latviju – Aizsaulē devusies enerģiska un pozitīva ”Suitu sievas” ansambļa dalībniece Nellija Dadze.
Atvadīšanā no mākslinieces gaidāma 30.martā. Par šo skumjo ziņu tika paziņots caur sociālajiem tīkliem.
Pirmo reizi suiti uz skatuves izstājās 1924. gadā, kad Ludis Bērziņš aizveda viņus uz Rīgu. Nākamais brauciens notika 1925. gadā pēc Em. Melngaiļa iniciatīvas.
Etnogrāfiskā ansambļa dibināšanas gadu var uzskatīt par 1955. gadu, kad Folkloras institūta darbinieki, vadoties no Ritas Drīzules, iekļāva dziedošās sievas ar Veroniku Porziņģi kā priekšdziedātāju, lai piedalītos Aizputes dziesmu svētkos. Sākot no šī gada, sievas regulāri pulcējās kopā.
gadā ansamblis piedalījās Latvijas kultūras un mākslas dekādē Maskavā. Vispār ansamblis Maskavā viesojās trīs reizes – 1967., 1977. un 1981. gadā.
Ļoti produktīvs bija 1973. gads, kad režisors Andrejs Migla vadībā iestudēja Senās suitu kāzas, kur visu smagumu uzņēmās etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas”.
Lasi vēl: Daudzi šīs Latvijas bankas klienti sūdzas, ka no viņu kontiem pazūd nauda; patiesība ir vēl skarbāka
Uzvedums piedzīvoja 49 izrādes dažādās Latvijas pilsētās, tostarp Rīgas Nacionālajā teātrī – 8 reizes. Dažādos variantos kāzu uzvedumi tika atskaņoti 1990. un 2002. gadā, kurās, protams, galvenā loma bija suitenēm.
Visdziļākā līdzjūtība!