65 gadu vecumā pāragri aizsaulē devies latviešu grupas ”Pērkons” nozīmīga persona. Šī ziņa satrieca simtiem latviešu un šīs grupas klausītājus.
Kad mēs domājam par kādu cilvēku, mēs pārnesam uz viņu daļu savas enerģijas. Neatkarīgi no tā, vai šī persona ir dzīva.
Šī enerģija, protams, ir atšķirīga. Mēs visi intuitīvi saprotam, ka mīlestības un pateicības domām un vārdiem ir ļoti augstas “vibrācijas”, bet dusmām, aizvainojumam un ļaunumam – zemas.
Tāpēc neatkarīgi no lūgšanām un k.a.p.s.ē.t.u apmeklējumiem, ja mēs domājam par saviem aizgājušajiem tuviniekiem ar mīlestību un pateicību, mēs viņiem palīdzam. Un arī paši sev, jo šādas domas vislabāk palīdz mums pārvarēt zaudējuma rūgtumu.
Ja, piemēram, cilvēks veic visus rituālus, ko “prasa” viņa reliģija, bet ir dusmīgs vai aizvainots uz aizgājēju (piemēram, par to, ka viņš devās aizsaulē un aizgāja), tad enerģija veidojas “tā-daļa”. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad cilvēks ļoti ilgi sēro par aizgājēju.
Skumjas ziņas ir pāršalkušas Latviju. Mūžībā devies latviešu mūziķis, komponists un grupas “Pērkons” dibinātājs Juris Kulakovs.
Atgādināsim, ka Juris Kulakovs (dzimis tālajā 1958. gada 20. maijā Līvānos, aizsaulē devies šodien, 2024. gada 12. februārī) bija latviešu mūziķis, galvenokārt pazīstams, pateicoties darbībai grupās “Menuets” un “Pērkons”.
Viņš kopā ar daļu grupas Menueta dalībnieku izveidojis grupu “Pērkons”.
Viņš ir gandrīz visu tās dziesmu mūzikas autors un grupas vadītājs. 1984. gadā beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti estrādes un pūtēju orķestra diriģēšanas specialitātē beidzis arī Pētera Plakida kompozīcijas klasi.
Visu cieņu! Un visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem!
Kad vakaram tavam neaust vairs rīts,
Kad mūžības gājiens tev iezvanīts,
Tad dvēsele brīva mūžībā iet,
Kur saule nekad vairs nenoriet.