Mūžībā aizsaukts izcils skolotājs un direktors ne tikai šajā pilsētā, bet arī visā Latvijā. Viņš bija cienījams un viņa radošās īpašības tiks atspoguļotas viņa skolēnos.
Mirušo dvēseles mums bieži parādās sapņos. Un šie sapņi var būt ļoti dažādi. Tiem var būt gan pozitīvs, gan negatīvs raksturs. Par pozitīvo mirušā apmeklējumu sapnī ir dzirdēts daudz stāstu.
Bieži vien mirušie cenšas pasargāt dzīvos no nepareiza soļa. Un, ja cilvēks neredz, nesaprot vai nepieņem eņģeļa tuvinieka norādes, tad viņš dodas cilvēka sapnī, lai vēlreiz mēģinātu palīdzēt.
Un, ja sapnī rodas nepatikšanas tam, kurš vēro šo sapni, tas norāda, ka mirusī persona cenšas brīdināt dzīvos no briesmām. Šādu sapņu interpretācija ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, no tā, ko mirušais saka sapnī, kā viņš uzvedas.
Ja mirušais paņem kādu aiz rokas vai ved kādu aiz sevis, turoties pie rokas, tad tā ir slikta zīme. Noteikti vajadzētu aizlūgt par aizgājēju un palūgt viņa palīdzību nepatikšanās.
Diemžēl aizsaulē devies Jēkabpils 3.vidusskolas ilggadējs sporta skolotājs, direktors Ārijs Balodis.
Lasi arī: “Uzkāpa ar basām kājām uz skatuves”; Pugačovas tuviniece atklāj ļoti skumjas ziņas par primadonnu
Lasi arī: Toms Bricis steidzami brīdina iedzīvotājus par gaidāmo sniega vētru – Tas būs ļoti šausmīgi!
Ārijs Balodis ir jēkabpilietis – šeit dzimis un mācījies Krustpils 1. vidusskolā. Pedagoģiskajā darbā viņš nokļuva sporta skolotāja Franča Sjomkāna dēļ, un tā kļuva par viņa dzīves aizraušanos.
Pēc Pedagoģijas fakultātes absolvēšanas Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā 1960. gadā viņš sāka mācīt fizisko audzināšanu un anatomiju Aglonas internātskolā.
Bet 1962. gadā viņš atgriezās savā vecajā skolā. Volejbols un vieglatlētika nebija tikai viņa darbs, viņš ar tiem ļoti patika. Bijis aktīvs sporta biedrības “Vārpa” dalībnieks un pat trenējis Latvijas volejbola izlasi.
Spēlējis arī rajona volejbola komandā. Ārijs Balodis bija skolotājs trīs dažādām skolēnu grupām (absolventi 1972., 1976. un 1985. gadā), un viņš patiesi teica: “Pirmā klase bija ļoti asa, īpaši zēni. Mana otrā klase bija akadēmiski visveiksmīgākā ar 22. no 26 studentiem, kas iestājās augstskolā. Un trešās klases raizes par to, ka lielākie bērni paņems virsroku, izrādījās liekas.”
Visdziļākā līdzjūtība!