- Vienreiz izdari un aizmirsti: vasarnīcas caurules nesasals pat -25°C temperatūrā
- Drošības arhitektūra "dienai pēc": Rietumu plāns miera garantēšanai Ukrainā
- Horoskops no 8. līdz 12. janvārim: Dvīņiem pavērsies jaunas peļņas iespējas, Lauvām – stingras pašdisciplīnas laiks
- Nemieri Irānā: protestu vilnis kļūst spēcīgāks, režīms reaģē ar asaru gāzi un interneta blokādi
- Saglabājiet tualetes papīra ruļļus: tie noderēs
Atgādinājums zemes īpašniekiem: kad par dārza mājiņas vai šķūņa būvniecību būs jāatskaitās valstij
Pēdējā laikā sabiedrībā un sociālajos tīklos arvien biežāk uzvirmo diskusijas par aktuālo kārtību būvniecības jomā. Iedzīvotāji pauž bažas: vai tiešām pat par visvienkāršākā šķūnīša vai instrumentu novietnes celtniecību tagad būs jāuzrāda finansējuma izcelsme?
Šie jautājumi kļuvuši īpaši aktuāli pēc tam, kad spēkā stājās prasības, kuru mērķis ir pastiprināt cīņu ar ēnu ekonomiku.
Patiesībā prasība Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt, no kurienes ņemti līdzekļi objekta būvniecībai, attiecas tikai uz tām iecerēm, kurām nepieciešams administratīvais process – tas ir, ja jākārto būvatļauja vai paskaidrojuma raksts.
Kā darbojas jaunā datu sniegšanas sistēma?
Uzsākot jaunas ēkas būvniecību vai apjomīgu pārbūvi, fiziskajām personām BIS sistēmā ir jāizvēlas viens vai vairāki finansējuma avoti:
Ienākumi no darba algas;
Ienākumi no saimnieciskās darbības;
Kredītlīdzekļi;
Citi ienākumu avoti.
Šī informācija nav publiski pieejama – tai piekļūt var tikai valsts iestādes, lai analizētu iespējamos aplokšņu algu gadījumus vai nedeklarētus ienākumus.
Ekonomikas ministrijas pārstāvji skaidro, ka būvniecības joma tiek izmantota kā datu avots, lai nodrošinātu godīgāku nodokļu nomaksu valstī.

Kādos gadījumos atskaitīšanās nav nepieciešama?
Daudzi zemes īpašnieki var uzelpot, jo ne katram objektam pagalmā ir vajadzīgs oficiāls saskaņojums un izdevumu pamatojums. Šeit ir galvenie gadījumi, kad dati par finansējumu nav jāsniedz:
Mazēkas lauku teritorijās: No 2025. gada 1. augusta ārpus pilsētām bez būvvaldes saskaņojuma varēs būvēt vienstāva ēkas ar platību līdz 25 kvadrātmetriem (piemēram, šķūņus, garāžas, siltumnīcas vai malkas novietnes).
Labiekārtojuma elementi: Dokumentācija un finansējuma skaidrošana nav vajadzīga tādiem objektiem kā sētas, dārza soliņi, gājēju celiņi vai brīvi stāvošas terases bez jumta.
Sīkbūves un dārza elementi: Par suņa būdas, dārza kamīna, smilšu kastes vai bērnu rotaļu namiņa uzstādīšanu nekādi pārskati valstij nav jāsniedz.

Sabiedrības viedoklis: starp atbalstu un ironiju
Reakcijas uz šiem noteikumiem ir neviennozīmīgas. Kamēr daži iedzīvotāji ironizē, ka kontrole pār “parasto cilvēku” kļūst pārāk stingra, citi uzskata, ka tas ir pareizs solis ēnu ekonomikas apkarošanai.
Eksperti norāda, ka sarežģījumi var rasties tiem būvniekiem, kuri iepriekš pieprasīja norēķinus tikai skaidrā naudā, jo tagad klientam ir svarīgi pierādīt līdzekļu legālo izcelsmi.
Secinājums: Ja plānojat nelielas būves izveidi, kas nepārsniedz mazēkas apmērus (līdz 25 m2) vai veicat vienkāršu dārza labiekārtošanu, birokrātiskie šķēršļi jūs neskars.
Tomēr, plānojot vērienīgākus darbus, kam nepieciešama būvatļauja, jārēķinās ar nepieciešamību BIS sistēmā fiksēt finansējuma avotu.
Vai jūs atbalstāt šādu pieeju ēnu ekonomikas mazināšanai, vai tomēr uzskatāt to par pārmērīgu birokrātiju? Dalieties ar šo rakstu, lai arī jūsu kaimiņi zinātu par savām tiesībām un pienākumiem!













