Kosmiskā parādība, kas vienmēr izraisa milzīgu interesi, būs vērojama jau tuvākajā nedēļas nogalē. Zinātnieki uzskata, ka tikai 60 minūšu laikā Zemes virsmu sasniegs aptuveni 50 “krītošās zvaigznes”.
Spēcīgs meteoru lietus draud Zemi skart 4. un 5. maijā, kad lielākā daļa baudīs maija brīvdienas. Amerikas Meteoru biedrības (AMS) zinātnieki prognozē zvaigžņu vērošanas maksimumu naktī.
Viņi uzskata, ka meteoru lietus būs spēcīgākais visā 21. gadsimtā. Saskaņā ar viņu pieņēmumiem stundas laikā uz Zemes var nokrist aptuveni 50 debesu ķermeņi.
Sīkas daļiņas, ko sauc par meteorītiem, sakarstot un iztvaikojot Zemes atmosfērā, radīs “krītošo zvaigžņu” efektu, par ko tik bieži raksta dzejnieki un runā romantiķi.
Meteoru Eta Akvarīda, kuru krišanu zinātnieki fiksēja jau maija sākumā, dzimšanas vieta ir Ūdensvīra zvaigznājs, kas devis nosaukumu debesu gaismeklim. Tā izraisītājs bija Haleja komēta, kas pagājušā gada decembrī sasniedza visattālāko punktu no Saules un tagad ir ceļā uz Zemi.
Meteoru lietus būs redzams gan dienvidu, gan ziemeļu puslodē. Taču, ja Ziemeļu puslodes iedzīvotāji pamanīs tikai nelielus uzplaiksnījumus virs horizonta, tad Dienvidu puslodē krītošo zvaigžņu “deja” solās būt unikāla savā varenībā un skaistumā.
Nesen tika arī vēstīts par to, ka zinātnieki reģistrējuši 800 metru lielu asteroīdu, kas tuvojas Zemei. 16. februārī, attālums starp debesu ķermeni un mūsu planētu sasniedza 4,6 miljonus km. Savukārt martā tika atklāts visbīstamākais asteroīds, kas lido pret Zemi.