Mārtiņš palicis tajā pašā darba vietā pēdējos desmit gadus. Tikai nesen viņš savu darba laiku sācis pavadīt biroja vidē. Viņš sāka strādāt par kasieri Zolitūdes mikrorajonā esošajā lielveikalā “Maxima”, kas tajā laikā ērti atradās vistuvāk viņa dzīvesvietai.
Viņš neatceras ne gala klientu, ne pēdējo darījumu kases aparātā no tā vakara. Atmosfēra bija pilnīgi tāda pati kā parasti, raksturīga jebkurai parastai darba dienai.
“Pamanīju, ka griestu rotājumi strauji paceļas augšā, tad tuvojas, un tad… iestājās nepārvarama tumsa,” atceras Mārtiņš. Viņš apzinājās visu satraukumu, kas viņu apņēma, jo cilvēki izmisīgi meklēja palīdzību un kliedza.
Betona bluķi bija nokrituši tā, ka Mārtiņš neguva ne galvas, ne rumpja traumas, taču tika stipri saspiestas ekstremitātes. Pēc traģiskā notikuma viņam bija nepieciešams ilgs atveseļošanās periods, kura laikā viņam tika veiktas vairākas ķirurģiskas procedūras.
Mārtiņa ķermenis nav palicis neskarts. Ir bojāti daudzi nervi, kā rezultātā muskuļi ātrāk nogurst un funkcionalitāte ir nepilnīga. Turklāt nepareizas kustības dažkārt izraisa specifiskas ekstremitāšu sāpes. L
ietuvas korporācijas “Maxima” valdes locekle un “Maxima Latvija” vadītāja Karolīna Zīgmantaite paziņo, ka uzņēmums ir izteicis piedāvājumu visiem skartajiem kolēģiem palikt darbā mūsu organizācijā, ja vien ir pieejami piemēroti amati vai lomas.
Šobrīd vairāk nekā 20 šādas personas ir izvēlējušās turpināt darbu pie mums. Turklāt arī Mārtiņš joprojām ir aktīvs mūsu “Maximas” darbinieks.
