“Dvēseles radinieki” ir abu partneru smaga darba rezultāts, nevis dievišķa dāvana, apgalvo pētnieki.
Mūsdienu cilvēku vidū ir plaši izplatīts uzskats, ka katram cilvēkam ir “radniecīga dvēsele” jeb “soulmate”. Tomēr zinātniski pētījumi liecina, ka laimīgas un stipras attiecības ir abpusēju pūliņu rezultāts, nevis kāda divu cilvēku iedzimta tieksme.
Zinātnieku komanda no Brigama Janga universitātes (ASV), Jūtas Universitātes (ASV) un Albertas Universitātes (Kanāda) pētīja 615 laulāto pāru attiecības. Aptaujā pētnieki vērtēja partneru emocionālo saikni, rūpju izrādīšanu vienam par otru un vispārējo apmierinātību ar dzīvi.
Kā norādīts publicētajos pētījuma rezultātos, visstiprāko emocionālo saikni demonstrēja pāri, kuri aktīvi centās veidot savas attiecības, nevis paļāvās uz “dvēseles radinieka” ideju.
Pētījumā tika konstatēts, ka pāri ar stiprām attiecībām trīs reizes biežāk nekā citi izrādīja empātiju un uzmanības žestus savam partnerim. Jo īpaši stipras ģimenes ievērojami biežāk izvēlējās organizēt kopīgu brīvā laika pavadīšanu (71 % pret 19 %), izrādīt laipnību viens pret otru (72 % pret 18 %) un piedot aizvainojumus (70 % pret 21 %).
Lasi vēl: 5 nenoliedzamas neuzticības pazīmes, pret kurām nevajadzētu pievērt acis
“Būtībā ticība radniecīgām dvēselēm ir priekšstats par veselīgu attiecību veidošanas secību, kas ir pretējs pareizajam. Cilvēki, kuri piekrīt šai pārliecībai, pieņem, ka kāds cilvēks pastāv kā viņu “vienīgais un neatņemamais”, vēl pirms viņi viņu satiek. Tomēr mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka vienotība laulībā galvenokārt tiek radīta, nevis iegūta,” secināja pētījuma autori.
Zinātnieki uzskata, ka cilvēkiem, kuri vēlas atrast “radniecīgo dvēseli”, ir jāizvēlas cilvēks, kurš patīk un ar kuru ir ērti komunicēt, un tad mērķtiecīgi jāveido attiecības ar viņu. Pētījuma autori uzsver, ka centieni veidot stipras attiecības jāvelta abiem partneriem.