- Autovadītāju atbildes, kāpēc ziemā izlādējas akumulators
- Jauns mēness Mežāzī 2026. gada 18. janvārī: Kas jāzina zodiaka zīmēm
- Kāpēc marinēti gurķi vidū kļūst tukši un kā saglabāt to kraukšķīgumu
- Cik ilgi kaķi spēj atcerēties savus saimniekus: atmiņas procesi un galvenās pazīmes
- Kā pareizi palīdzēt putniem ziemā: barotavu uzstādīšana un piemērota barība
Zarnu vēzis – slimība bez acīmredzamiem simptomiem. Kā sevi pasargāt?
Related Post
- Banka Citadele skaidro: kāpēc ar valsts pensiju var nepietikt un kā laicīgi rīkoties iedzīvotājiem
- Polijai vērienīgi plāni – uzsākts milzīgs projekts, lai realizētu aviācijas un transporta nākotnes vīziju
- Miljonu vērts darījums Baltijas sakaru tirgū
- Jaunas iespējas ceļotājiem no Rīgas: Finnair savienos Baltiju ar Melburnu caur Somiju un Taizemi
- “Bite Latvija” piekāpjas uzraugam: maksas papildpakalpojums netiks pieslēgts automātiski
Nevienam nav noslēpums, ka onkoloģiskās slimības ir viens no visizplatītākajiem mirstības cēloņiem ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis kolorektālā jeb zarnu vēža saslimšanas gadījumu skaits – lai gan zarnu veselība ir delikāta tēma, tomēr šī vēža diagnosticēšanā ļoti būtiska ir tieši paša pacienta iniciatīva.
Kopš 2009. gada Latvijā tiek organizēts valsts apmaksāts krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža skrīnings. Atšķirībā no krūts un dzemdes kakla, zarnu vēža skrīninga mērķauditorijai – sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem – netiek izsūtītas uzaicinājuma vēstules.
Uz izmeklējuma veikšanu pacients jāmudina ģimenes ārstam, vai arī pacientam pašam jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē, lai noskaidrotu, kā šo izmeklējumu veikt. Zarnu jeb kolorektālā vēža skrīnings ļauj atklāt vēzi agrīnā stadijā, kā arī noteikt pirmsvēža stāvokļus.
Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, 2016. gadā zarnu vēzis bija trešais visbiežāk atklātais vēža veids kā sievietēm, tā vīriešiem.
Lai lasītu par to, kādi ir riska faktori, kā arī nepieciešamos pārbaužu veidus, šķiriet nākamo lapu!


