Pētnieki uzskata, ka laika posms no 2023. līdz 2027. gadam būs karstākais novērojumu vēsturē. Vienā no šiem gadiem Zeme sasils līdz rekordzemam līmenim. Šāda scenārija varbūtība ir 98 %.
Paredzams, ka nākamajos piecos gados vidējā temperatūra uz Zemes virsmas pirmo reizi cilvēces pastāvēšanas laikā sasniegs 1,5°C ar 66% varbūtību.
Šai “sasilšanai” ir vairāki iemesli: cilvēka rūpnieciskā darbība, atmosfērā esošās siltumnīcefekta gāzes, kas uztver siltumu, un dabas parādība El Ninjo.
Uzziņai: El Ninjo ir anomālija, ko raksturo virszemes ūdens temperatūras paaugstināšanās Klusā okeāna ekvatoriālās zonas centrālajā un austrumu daļā.
Kas notiks ar pasauli
Eksperti brīdina, ka temperatūras paaugstināšanās radīs nopietnas sekas pasaules pārtikas drošībai.
Tāpat karstums izraisīs paātrinātu ledāju kušanu, attiecīgi straujāk celsies pasaules okeānu līmenis. WMO ir aprēķinājusi, ka ledus kušana Arktikā laikā no 2023. līdz 2027. gadam būs trīs reizes intensīvāka.
Lielāko daļu Zemes vēstures planēta ir bijusi bez polārajiem ledājiem. Taču pāreja no apledojušas pasaules (kā šodien) uz pasauli bez ledus parasti notiek daudz lēnāk.
Mēs virzāmies uz no ledus brīvu zemeslodi, taču pārmaiņu ātrums atgādina ekstrēmāko un postošāko sasilšanu Zemes tālākajā pagātnē.
Skatiet, kas notiek ar ledu visā pasaulē:
Attiecībā uz nokrišņu daudzumu WMO prognozes liecina, ka nokrišņu daudzums palielināsies Sāhelā, Ziemeļeiropā, Aļaskā un Sibīrijas ziemeļaustrumos, bet samazinājums gaidāms Amazonē un Austrālijā.
Lasi vēl: Pazīmes, kuras liecina uz to, ka jūsu iekonservētās burciņas ir nekavējoties jāizmet!
Zinātnieki sagaida, ka uz Zemes mainīsies atmosfēras cirkulācija. Tāpēc tropisko vētru laikā palielināsies vēja ātrums. Apdraudēta ir arī jūras dzīve Klusā okeāna piekrastē.